Koļučina
| Koļučina | |
|---|---|
| Колючин | |
 Valzirgu kolonija un putnu tirgus Koļučinā | |
  Koļučina  Koļučina  Koļučina | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Čukču jūra |
| Koordinātas | 67°28′N 174°37′W / 67.467°N 174.617°WKoordinātas: 67°28′N 174°37′W / 67.467°N 174.617°W |
| Platība | 4 km² |
| Garums | 4,3 km |
| Platums | 0,5—1,5 km |
| Augstākais kalns | 188 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Koļučina Vikikrātuvē | |
Koļučina (krievu: Колючин; čukču: Кувлючьин — ‘apaļā’; unazigmita: Кулусик — ‘atsevišķs ledusgabals’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Čukču jūrā. Administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidus Iultinas rajonā.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sala izvietojusies Čukču jūras dienvidrietumu daļā. 11 km platais Sergijevska šaurums to šķir no kontinenta krasta. Izveidojusies kā granīta paliksnis no kādreiz lielāka zemes masīva. Izstiepta 4,3 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā. Krasti klinšaini, stāvi. Ainavā dominē tundras augājs.[1] Piekrastē ievērojamas valzirgu kolonijas un putnu tirgi. Nozīmīga leduslāču vairošanās vieta. Visa salas teritorija iekļauta Beringijas nacionālajā parkā (Koļučinas iecirknis), kur tai piešķirts tradicionālā ekstensīvā dabas lietojuma zonas statuss.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salā nav bijis pastāvīgo iedzīvotāju, bet tā ir tradicionāla eskimosu un čukču sezonāla medību teritorija. 1943. gadā uz salu no Dženretlena raga pārnesa Ostrovkoļučinas polāro meteostaciju, kas funkcionēja līdz 1992. gadam.[3] Salā darbojas bāka.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Остров Колючин. ОСТРОВ, ГДЕ ОБИТАЮТ МОРЖИ И БЕЛЫЕ МЕДВЕДИ Arhivēts 2022. gada 10. janvārī, Wayback Machine vietnē.