Pāriet uz saturu

Juiti

Vikipēdijas lapa
Juiti

Juitu jaranga Čukču pussalā
Visi iedzīvotāji
2828
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Aļaska, ASV
Čukotka, Krievija
Valodas
angļu valoda
krievu valoda
juitu valodas
Reliģijas
kristietība, animisms
Radnieciskas etniskas grupas
jupiki, alutīki, inuiti, iņupiati

Juiti ir viena no eskimosu tautām. Apdzīvo divus ciemus ASV piederošajā Sentlorensas salā un septiņas apdzīvotās vietas Čukču pussalas austrumos Krievijas Federācijā. Tuvu radniecīga Aļaskas jupikiem un ir vienīgā no eskimosu tautām, kas dzīvo Āzijā.

Etnonīms «juiti», kas veidots no to pašnosaukuma йупигыт, yupighyt — ‘īstie cilvēki’, ieviests 1931. gadā Padomju Krievijā ziemeļu tautu atbalsta kampaņas ietvaros. Dažādos avotos un kontekstos juitus dēvē arī par Sibīrijas eskimosiem, Sibīrijas jupikiem vai Āzijas eskimosiem. Krievijas oficiālajā statistikā dēvē par eskimosiem.[1] Pēc lietotās valodas un reģiona dalās unazigmitos (čapļiniešos), nivukagmitos (naukaniešos) un siginigmitos (sirenikiešos).[2]

Apdzīvotības areāls

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Juitu galvenās apdzīvotās vietas

Juiti tradicionāli apdzīvo Čukču pussalas rietumu un dienvidu piekrasti, kā arī 80 km attālo Sentlorensas salu Beringa jūrā. Juitu tradicionālā nodarbošanās ir jūras dzīvnieku (vaļu, valzirgu, roņu u.c.) medības un tie dzīvoja galvenokārt nelielos ciemos jūras piekrastē. Arheoloģiskie artefakti liecina, ka eskimosu kultūras pārstāvji Sentlorensas salā mituši jau pirms 2000 gadiem.

Sentlorensas salu 1878.—1880. gadā piemeklēja bads un iedzīvotāju skaits samazinājās no 4000 līdz 700. 1926. gadā 10 juitu ģimenes no Provideņijas līča un Čapļina raga pārcēlās uz Vrangeļa salu, kur tika nodibināta jauna kolonija.[3] Otrā pasaules kara laikā un 1950. gados Sentlorensas salā un Čukču pussalas piekrastē tika izveidota PSRS un ASV militārā infrastruktūra, kuras dēļ vairāki juitu ciemi tika likvidēti un iedzīvotāji pārcelti uz jaunizveidotiem centralizētiem ciematiem.[4]

Mūsdienās juiti dzīvo divos ciematos Sentlorensas salā — Savunga un Gembela, kā arī lielākoties septiņās apdzīvotās vietās Čukču pussalas piekrastē — Novoje Čapļina, Sireņiki, Lavrentija, Provideņija, Ueļkaļa, Lorina un Ueļena. Juitu kopiena no Vrangeļa salas tika evakuēta 1990. gadu beigās līdz ar citiem salas iedzīvotājiem. Sentlorensas salā juiti ir galvenā etniskā kopiena (ap 80%), bet Čukču pussalā juiti mīt daudznacionālos ciemos līdzās čukčiem, krieviem u.c. Pēc skaita lielākā juitu kopiena Čukču pussalā ir Novoje Čapļinas ciemā (ap 280 iedzīvotāju), kur tie veido ap 70 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Juiti runā eskimosu—aleutu saimei piederošajās juitu valodās. Tās ir tuvu radniecīgas Aļaskā izplatītajai jupiku valodai. Pie juitu valodām pieder radniecīgās unazigmītas (čapļiniešu) valoda un nivukagmītas (naukaniešu) valoda, kā arī izmirusī siginigmitu (sireņikiešu) valoda. Čapļiniešu valodā runā ap 1200 juitu, no kuriem ap 1000 dzīvo Sentlorensas salā ASV, bet ap 200 — Čukču pussalas dienvidaustrumos Krievijā. Naukaniešu valodā runā ap 70 cilvēku Čukču pussalas austrumos. Pēdējais sireņikiešu valodas pratējs mira 1997. gadā.[5] Čapļiniešu valoda ASV tiek dēvēta par Sibīrijas jupiku valodu; 2014. gadā tā kļuva par vienu no Aļaskas pavalsts oficiālajām valodām.[6]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]