Kokgrebums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vinslova Homēra 1868. gada kokgrebums "Mākslas studenti Luvrā", Bruklinas muzejs.

Kokgrebums jeb kokdzelums (vācu: Holzstich, angļu: woodcut engraving) ir grafikas augstspiedes tehnikas ksilogrāfijas veids.[1]

Kokgrebumā klišejas izgatavo no stāvšķiedras koka plāksnēm, kurā attēlu jeb zīmējumu iegrebj ar grebļiem — īpašiem kaltiņiem. Kokgrebumā zīmējumus iespējams izveidot smalkāk nekā kokgriezumā.

Kokgrebuma izgudrotājs ir 18. gadsimta angļu mākslinieks Tomass Bjūiks (1753—1828), daiļradē apvienojot kokgriezuma un vara grebuma principus. Terminu "kokdzelums" sāka lietot grafiķis Pēteris Upītis, tā uzsverot atšķirību no koka amatniecības. Pirmo eksemplāru sauc par autoreksemplāru. Ar terminu "kokgrebums" vai "kokdzelums" apzīmē gan augstspiedes tehniku, gan arī mākslas darbu, kas iespiests šajā tehnikā.

Kokgrebuma tehnikā strādājoši latviešu grafiķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā tehnikā daudz strādājuši sekojoši latviešu grafiķi: Oļģerts Ābelīte, Aleksandrs Junkers, Gunārs Krollis, Jānis Plēpis, Dainis Rožkalns, Valdis Villerušs, Pēteris Upītis, Zigurds Zuze.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daina Blūma. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. 85. lpp. ISBN 9984-369-62-5.