Kokgriezums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lūkasa Krānaha Vecākā 1509. gada kokgriezums "Ādams un Ieva — grēkā krišana"

Kokgriezums (vācu: Holzschnitt , angļu: woodcut) ir grafikas augstspiedes tehnikas ksilogrāfijas veids.[1]

Kokgriezumā klišejas izgatavo no garenšķiedras koka plāksnēm, kurā attēlam jeb zīmējumam paredzētos baltos laukumus padziļina ar speciāliem nažiem un grebļiem. Kokgriezuma tehnikā veidots novilkums nesanāk tik smalks kā kokgrebumā. Kokgriezumam raksturīgas kontrastainas melni balto toņu attiecības. Pirmo eksemplāru sauc par autoreksemplāru. Ar terminu "kokgriezums" apzīmē gan augstspiedes tehniku, gan arī mākslas darbu, kas iespiests šajā tehnikā.

Kokgrebumu izgudroja Ķīnā, kur tas radās 6. gadsimtā, bet Eiropā kokgriezuma tehniku sāka pielietot 14. gadsimtā, visbiežāk grāmatu ilustrācijās. Liels nopelns šīs tehnikas attīstībā ir ziemeļu renesanses māksliniekiem, īpaši vācu māksliniekiem. Minami ir Hanss Holbeins Jaunākais, Lūkass Krānahs Vecākais un Albrehts Dīrers, kuri ir devuši visnozīmīgāko ieguldījumu kokgriezuma tehnikas attīstībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daina Blūma. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. 86. lpp. ISBN 9984-369-62-5.