Koku svīres

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Koku svīres
Hemiprocne (Nitzsch, 1829)
Cekulainā koku svīre (Hemiprocne coronata)
Cekulainā koku svīre (Hemiprocne coronata)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaSvīrveidīgie (Apodiformes)
DzimtaKoku svīru dzimta (Hemiprocnidae)
ĢintsKoku svīres (Hemiprocne)
Koku svīres Vikikrātuvē

Koku svīres jeb cekulainās svīres (Hemiprocne) ir vienīgā koku svīru dzimtas (Hemiprocnidae) ģints, kas apvieno 4 sugas.[1] Sastopamas Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, no Indijas līdz Jaungvinejai un Zālamana salām.[1] Koku svīru tuvākie radinieki ir svīres un kolibri, ar kuriem kopā veido svīrveidīgo putnu kārtu.[2]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pelēkmuguras koku svīre (Hemiprocne longipennis)

Koku svīres ir nelieli vai vidēji lieli putni. Ķermeņa garums, atkarībā no sugas, ir 15—31 cm. Mazākā no visām koku svīrēm ir ausainā koku svīre (Hemiprocne comata), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 15 cm, svars 20 g.[2][3] Lielākā ir ūsainā koku svīre (Hemiprocne mystacea), kuras ķermeņa garums lielākajiem īpatņiem ir 31 cm, svars 79 g.[2][4]

Koku svīrēm ir gari spārni. Tomēr to garumu galvenokārt veido primārās lidspalvas, bet kauli patiesībā ir samērā īsi. Sēžot uz zara, garie spārnu gali sakrustoti. Arī aste ir gara un dziļi šķelta. Knābis īss un plats, acis lielas.

No tipiskajām svīrēm koku svīres atšķiras ar mīkstāku apspalvojumu un tām uz galvas ir cekuls, kā arī kāds cits sejas ornaments (piemēram, baltas joslas).[2][5] Turklāt tēviņa apspalvojums ir ar metālisku spīdumu. Jauno putnu apspalvojums raibs, maskējošs. Koku svīres atšķirībā no tipiskajām svīrēm spēj arī sēdēt koka zarā, jo to pēda ir anatomiski piemērota tam.[2][6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausainā koku svīre (Hemiprocne comata) ir mazākā no koku svīrēm

Koku svīres mājo tropiskajos mežos. Sastopamas gan mūžzaļajos, gan lapu koku mežos un mangrovju audzēs, no zemienēm līdz 2000 m virs jūras līmeņa. Galvenokārt uzturas plašos vienlaidu mežos, bet spēj piemēroties šauriem meža masīva lapotņu pārrāvumiem, piemēram, ceļiem un upēm. Tās ir kukaiņēdāji un lielāko daļu kukaiņu tās noķer lidojumā. Koku svīres lidojumā ir ātras un izveicīgas ar izcilu manevrētspēju.[2]

Šīs grupas putni ir vienpatņi, uzturoties pa pāriem, lai gan pēc ligzdošanas sezonas reizēm veido nelielas grupas, kas kopigi barojas. Veido monogāmus pārus, kas kopīgi rūpējas par mazuļiem un kopīgi apsargā ligzdošanas teritoriju. Koku svīrēm novērota sapārošanās gan gaisā, gan sēžot uz koku zara. Ligzdo uz augsta, atklāta koka zara.[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku svīru dzimta (Hemiprocnidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Owlet-nightjars, treeswifts, swifts, 2019
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 ADW: Hemiprocnidae
  3. Alive: Whiskered Treeswift (Hemiprocne comata)
  4. Alive: Moustached Treeswift (Hemiprocne mystacea)
  5. Collins, Charles T. (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. p. 136. ISBN 978-1-85391-186-6.
  6. Bostwick, Kimberly S; Brady, Matthew J (2002). "Phylogenetic Analysis of Wing Feather Taxis in Birds: Macroevolutionary Patterns of Genetic Drift?". The Auk. 119 (4): 943. doi:10.1642/0004-8038(2002)119[0943:PAOWFT]2.0.CO;2

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]