Koku svīres
Koku svīres Hemiprocne (Nitzsch, 1829) | |
---|---|
Cekulainā koku svīre (Hemiprocne coronata) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Svīrveidīgie (Apodiformes) |
Dzimta | Koku svīru dzimta (Hemiprocnidae) |
Ģints | Koku svīres (Hemiprocne) |
Koku svīres Vikikrātuvē |
Koku svīres jeb cekulainās svīres (Hemiprocne) ir vienīgā koku svīru dzimtas (Hemiprocnidae) ģints, kas apvieno 4 sugas.[1] Sastopamas Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, no Indijas līdz Jaungvinejai un Zālamana salām.[1] Koku svīru tuvākie radinieki ir svīres un kolibri, ar kuriem kopā veido svīrveidīgo putnu kārtu.[2]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koku svīres ir nelieli vai vidēji lieli putni. Ķermeņa garums, atkarībā no sugas, ir 15—31 cm. Mazākā no visām koku svīrēm ir ausainā koku svīre (Hemiprocne comata), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 15 cm, svars 20 g.[2][3] Lielākā ir ūsainā koku svīre (Hemiprocne mystacea), kuras ķermeņa garums lielākajiem īpatņiem ir 31 cm, svars 79 g.[2][4]
Koku svīrēm ir gari spārni. Tomēr to garumu galvenokārt veido primārās lidspalvas, bet kauli patiesībā ir samērā īsi. Sēžot uz zara, garie spārnu gali sakrustoti. Arī aste ir gara un dziļi šķelta. Knābis īss un plats, acis lielas.
No tipiskajām svīrēm koku svīres atšķiras ar mīkstāku apspalvojumu un tām uz galvas ir cekuls, kā arī kāds cits sejas ornaments (piemēram, baltas joslas).[2][5] Turklāt tēviņa apspalvojums ir ar metālisku spīdumu. Jauno putnu apspalvojums raibs, maskējošs. Koku svīres atšķirībā no tipiskajām svīrēm spēj arī sēdēt koka zarā, jo to pēda ir anatomiski piemērota tam.[2][6]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koku svīres mājo tropiskajos mežos. Sastopamas gan mūžzaļajos, gan lapu koku mežos un mangrovju audzēs, no zemienēm līdz 2000 m virs jūras līmeņa. Galvenokārt uzturas plašos vienlaidu mežos, bet spēj piemēroties šauriem meža masīva lapotņu pārrāvumiem, piemēram, ceļiem un upēm. Tās ir kukaiņēdāji un lielāko daļu kukaiņu tās noķer lidojumā. Koku svīres lidojumā ir ātras un izveicīgas ar izcilu manevrētspēju.[2]
Šīs grupas putni ir vienpatņi, uzturoties pa pāriem, lai gan pēc ligzdošanas sezonas reizēm veido nelielas grupas, kas kopigi barojas. Veido monogāmus pārus, kas kopīgi rūpējas par mazuļiem un kopīgi apsargā ligzdošanas teritoriju. Koku svīrēm novērota sapārošanās gan gaisā, gan sēžot uz koku zara. Ligzdo uz augsta, atklāta koka zara.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koku svīru dzimta (Hemiprocnidae)
- Koku svīru ģints (Hemiprocne)
- Ausainā koku svīre (Hemiprocne comata)
- Cekulainā koku svīre (Hemiprocne coronata)
- Pelēkmuguras koku svīre (Hemiprocne longipennis)
- Ūsainā koku svīre (Hemiprocne mystacea)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Owlet-nightjars, treeswifts, swifts, 2019
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «ADW: Hemiprocnidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. janvārī. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī.
- ↑ Alive: Whiskered Treeswift (Hemiprocne comata)
- ↑ Alive: Moustached Treeswift (Hemiprocne mystacea)
- ↑ Collins, Charles T. (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. p. 136. ISBN 978-1-85391-186-6.
- ↑ Bostwick, Kimberly S; Brady, Matthew J (2002). "Phylogenetic Analysis of Wing Feather Taxis in Birds: Macroevolutionary Patterns of Genetic Drift?". The Auk. 119 (4): 943. doi:10.1642/0004-8038(2002)119[0943:PAOWFT]2.0.CO;2