Kombatants

Kombatants (no latīņu: combattare — ‘cīnīties’) ir starptautiskajām konvencijām, likumiem, tiesībām un pienākumiem pakļauta persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā. To statusu un tiesības reglamentē starptautiskās humanitārās tiesības, jo īpaši 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokoli. Kombatanti var būt kā bruņoto spēku karavīri, tā arī partizāni, pretošanās kustību dalībnieki u.c.

Teroristi vai bruņotas grupas bez oficiālas vadības netiek uzskatītas par kombatantiem, viņiem nav tādu tiesību kā regulāriem kombatantiem, piemēram, uz karagūstekņa statusu. Kombatanta statuss ir būtisks, lai atšķirtu karavīrus no civiliedzīvotājiem, tādējādi nodrošinot civiliedzīvotāju aizsardzību karadarbības laikā. Tomēr mūsdienu konflikti, kuros bieži piedalās neregulāras bruņotas grupas vai teroristiskas organizācijas, sarežģī kombatanta statusa piemērošanu.

Tiesības un pienākumi

Kombatantu tiesības

• kombatantiem ir tiesības piedalīties karadarbībā un uzbrukt pretinieka militārajiem mērķiem.
• gadījumā, ja viņi tiek sagūstīti, viņi iegūst karagūstekņa statusu un viņus aizsargā Ženēvas konvencijas.

Kombatantu pienākumi

• ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, piemēram, neaizskart civiliedzīvotājus, neizmantot nehumānas ieroču formas un neslepus piedalīties karadarbībā.

Ārējās saites

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)