Šajā sadaļā dilstošā secībā ir uzskaitītas valstis, kuru armijām ir bijis vislielākais gūstā nonākušo karavīru skaits kopš Otrā pasaules kara sākuma. Tie ir arī lielākie skaitļi jebkurā karā kopš Konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem stāšanās spēkā 1931. gada 19. jūnijā. PSRS nebija parakstījusi Ženēvas konvenciju.[1]
| Armijas |
Karagūstekņu skaits nebrīvē |
Konflikts |
 Trešais reihs |
- apmēram 3 miljoni PSRS gūstā (474 967 miruši (15,2%))[2] (Vēsturnieks Rīdigers Overmans atzīst, ka padomju gūstā varētu būt miruši apmēram 1 milj. karavīru. Vēsturnieks uzskata, ka šajā skaitā ietilpināmi arī daudzi, kas skaitās bezvēsts pazudušie.)[3]
- nezināms skaits Dienvidslāvijā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā (lielākais vācu karagūstekņu mirstības procents bija Dienvidslāvijā, vairāk par 50%)[4]
- apmēram 4,5 miljoni rietumu sabiedroto gūstā vēl pirms formālas Vācijas kapitulācijas, vēl 3 milj. pēc kapitulācijas sabiedrotajiem
- 1,3 miljoni nezinamo[5]
|
Otrais pasaules karš |
 PSRS |
5,7 miljoni Trešā reiha gūstā (apmēram 3 miljoni miruši gūstā (56—68%))[2] |
Otrais pasaules karš (kopā) |
 Francija |
1 800 000 Trešā reiha gūstā |
Otrais pasaules karš |
 Polija |
675 000 (420 000 Trešā reiha gūstā; 240 000 karavīru kopš 1939. gada PSRS gūstā; 15 000 Trešā reiha sagūstīti Varšavā 1944. gadā) |
Otrais pasaules karš |
 Apvienotā Karaliste |
≈200 000 (135 000 sagūstīti Eiropā, nav ieskaitīts citos kaujas darbības teātros sagūstīto skaits) |
Otrais pasaules karš |
 Irāka |
≈175 000 Koalīcijas spēku gūstā |
Persijas līča karš |
 Itālijas Karaliste |
|
Otrais pasaules karš |
 ASV |
≈130 000 (95 532 Trešā reiha gūstā) |
Otrais pasaules karš |
 Pakistāna |
93 000 Indijas gūstā. Vēlāk Indija atbrīvoja saskaņā ar Simlas vienošanos.[6] |
Bangladešas atbrīvošanas karš |
 Japānas Impērija |
- 16 000-50 000 rietumu sabiedroto gūstā
- 560 000-760 000 PSRS gūstā, no tiem, apmēram 60 000 līdz 347 000 miruši gūstā
|
Otrais pasaules karš |
- ↑ Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941—1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9
- 1 2 Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century, Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)
- ↑ Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): Ende des Dritten Reiches — Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. ISBN 3-492-12056-3, p. 277
- ↑ Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, Erich Maschke (eds.): Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges, Bielefeld 1976, ISBN 3-7694-0003-8, pp. 42—136, 254
- ↑ «Kriegsgefangene: Viele kamen nicht zurück—Politik—stern.de». Stern.de. 2012. gada 6. februāris. Skatīts: 2012. gada 14. aprīlis.
- ↑ Human and International Security in India, p. 39, Crispin Bates, Akio Tanabe, Minoru Mio, Routledge
.svg){kind=small}
Trešais reihs
PSRS.svg){kind=small}
Francija
Polija
Apvienotā Karaliste
Irāka.svg){kind=small}
Itālijas Karaliste
ASV
Pakistāna.svg){kind=small}
Japānas Impērija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karagūsteknis.
