Rietumvalstis sākotnēji nekolonizēja šo teritoriju, jo nepastāvēja acīmredzamu ekonomisko priekšrocību. Taču Āfrikas koloniālā sadalījuma kulminācijas laikā (19. gadsimta pēdējā ceturksnī) Kongo teritorija kļuva par koloniālo lielvalstu savstarpējās sāncensības objektu.
Kongo kolonizācija nepatika Eiropas lielvalstīm, īpaši Lielbritānijai, kas atcerējās, ka Kongo jau pirms 400 gadiem bija iekarojusi tās sabiedrotā Portugāle. Tomēr Leopolds II izmantoja saspīlējumu starp Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un ASV, lai iegūtu kontroli pār plašo teritoriju. Berlīnes starptautiskajā konferencē 1884-1885. gadā Leopolds II tika atzīts par valdnieku iekarotajā teritorijā. Vietējo iedzīvotāju pakļaušana ilga desmit gadus.