1908. gads
(Pāradresēts no 1908)
Jump to navigation
Jump to search
- Šis raksts ir par 1908. gadu. Par citām jēdziena 1908 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1908 MCMVIII |
| Ab urbe condita | 2661 |
| Armēņu kalendārs | 1357 ԹՎ ՌՅԾԷ |
| Asīriešu kalendārs | 6658 |
| Bahá'í kalendārs | 64—65 |
| Bengāliešu kalendārs | 1315 |
| Berberu kalendārs | 2858 |
| Budistu kalendārs | 2452 |
| Burmiešu kalendārs | 1270 |
| Bizantiešu kalendārs | 7416—7417 |
| Ķīniešu kalendārs | 丁未年 (Uguns kaza) 4604 vai 4544 — līdz — 戊申年 (Zemes pērtiķis) 4605 vai 4545 |
| Koptu kalendārs | 1624—1625 |
| Etiopu kalendārs | 1900—1901 |
| Ebreju kalendārs | 5668—5669 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1964—1965 |
| - Shaka Samvat | 1830—1831 |
| - Kali Juga | 5009—5010 |
| Holocēna kalendārs | 11908 |
| Igbo kalendārs | 908—909 |
| Irānas kalendārs | 1286—1287 |
| Islāma kalendārs | 1325—1326 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4241 |
1908. (MCMVIII) bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. janvāris — izveidots Lielā kanjona dabas piemineklis (par nacionalo parku kļuva 1919. gada)
- 12. janvāris — pirmoreiz no Eifeļa torņa pārraidīts tālas distances radio signāls.
- 24. janvāris — Roberts Bādens-Pauels sāka skautu kustību.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — Portugāles karalis Karlušs I (Carlos I) un kroņprincis Luišs Filipi (Luís Filipe) tika nogalināts Lisabonā.
- 12. februāris — sākās pirmās autosacīkstes apkārt zemeslodei no Ņujorkas uz Parīzi.
- 18. februāris — tika aizliegta japāņu imigrācija ASV.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. marts — Milānā, Itālijā dibināts futbola klubs F.C. Internazionale Milano.
- 21. marts — francūzis Anrī Farmans veica pirmo pasažieru lidojumu.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 21. aprīlis — Frīdrihs Kuks sasniedza Ziemeļpolu.
- 27. aprīlis — Londonā atklāja Olimpiskās spēles.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. maijs — Jaunie turki sāka revolūciju Osmaņu impērijā, un piespieda sultānu Abdulu Hamidu II ievērot 1876. gada konstitūciju.
- 16. maijs — Parīzē tiek nodibināta Starptautiskā Hokeja federācija.
- 26. maijs — Masdžedasoleimanā (Masjed Soleyman, مسجد سلیمان) tika atklāta pirmā lielākā komerciālā naftas atradne Vidējos Austrumos. Tiesības pār šo resursu drīz vien ieguva Apvienotā karaliste.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tunguskas fenomena izraisīti izgāzti koki taigā
- 30. jūnijs — Tunguskas fenomens: Podkamennaja Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, Krievijā notika sprādziens.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. jūlijs — pirmoreiz Olimpiskajās spēlēs piedalījās sievietes.
- 19. jūlijs — dibināta FINA (Starptautiskā peldēšanas federācija).
- 21. jūlijs — nodibināta Argentīnas Antarktīda.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Oktobris — sākās Bosnijas krīze pēc tam, kad Austroungārija aneksēja Bosniju un Hercogovinu.
- 5. oktobris — Bulgārija deklarēja neatkarību no Osmaņu impērijas, Ferdinands I kļuva par caru.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. novembris — Beļģija aneksēja Kongo brīvvalsti.
- 22. novembris — dibināta Luksemburgas Futbola federācija.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. decembris — par Ķīnas imperatoru kļuva Puji.
- 28. decembris — 7 baļļu zemestrīce nopostīja Messinā, Sicīlijā un satricināja Kalabriju, bojā gāja vairāk nekā 75 000 cilveku.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. janvāris - Simona de Bovuāra (Simone de Beauvoir), franču rakstniece, feministe (mirusi 1986.)
- 15. janvāris:
- Ansis Artums, latviešu gleznotājs (miris 1997.)
- Edvards Tellers (Edward Teller), ASV fiziķis (miris 2003.)
- 5. aprīlis:
- Beta Deivisa (Bette Davis), ASV aktrise (mirusi 1989.)
- Herberts fon Karajans (Herbert von Karajan), Austrijas diriģents (miris 1989.)
- 24. aprīlis — Juzefs Goslavskis (Józef Gosławski), poļu tēlnieks (miris 1963.)
- 28. aprīlis — Oskars Šindlers (Oskar Schindler), ebreju glābējs (miris 1974.)
- 20. maijs — Džeimss Stjuarts (James Stewart), amerikāņu aktieris (miris 1997.)
- 23. maijs — Džons Bardīns (John Bardeen), ASV fiziķis (miris 1991.)
- 28. maijs — Ians Flemings (Ian Fleming), angļu rakstnieks (miris 1964.)
- 12. jūnijs — Oto Skorceni (Otto Skorzeny), vācu diversants (miris 1975.)
- 13. jūnijs — Miķelis Goppers, latviešu grāmatizdevējs (miris 1996.)
- 25. jūnijs — Villards Van Ormans Kvains (Willard Van Orman Quine), amerikāņu filozofs (miris 2000.)
- 27. septembris — Vladimirs Petrovs (Владимир Михайлович Петров), Latvijas krievu šahists (miris 1943.)
- 30. septembris — Dāvids Oistrahs (Давид Фёдорович Ойстрах), padomju vijolnieks (miris 1974.)
- 16. oktobris — Envers Hodža (Enver Hoxha), Albānijas vadītājs (miris 1985.)
- 17. oktobris — Dmitrijs Ustinovs (Дмитрий Фёдорович Устинов), PSRS aizsardzības ministrs (miris 1984.)
- 14. novembris — Džozefs Makārtijs (Joseph Raymond McCarthy), ASV politiķis (miris 1957.)
- 28. novembris — Klods Levī-Stross (Claude Lévi-Strauss), Francijas sociālantropologs un filozofs (miris 2009.)
- 10. decembris — Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen), franču komponists, ērģelnieks (miris 1992.)
- 31. decembris — Simons Vīzentāls (Simon Wiesenthal), ebreju sabiedrisks darbinieks (miris 2005.)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. janvāris — Vilhelms Bušs (Wilhelm Busch), vācu mākslinieks (dzimis 1832.)
- 1. februāris — Karlušs I (Carlos I), Portugāles karalis (dzimis 1863.)
- 11. jūlijs — Frīdrihs Trauns (Friedrich Traun), vācu tenisists un vieglatlēts, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs tenisā (dzimis 1876.)
- 4. septembris — Rūdolfs Blaumanis, latviešu rakstnieks (dzimis 1863.)
- 20. septembris — Pablo de Sarasate (Pablo de Sarasate), spāņu vijolnieks (dzimis 1844.)
- 21. jūnijs (j.s, pēc v.s. 8. jūnijā) — Nikolajs Rimskis-Korsakovs (Николай Андреевич Римский-Корсаков), krievu komponists (dzimis 1844.)
- 24. jūnijs — Grovers Klīvlends (Grover Cleveland, 22. ASV prezidents (dzimis 1837.)
- 8. augusts — Jozefs Maria Olbrihs (Joseph Maria Olbrich), austriešu arhitekts (dzimis 1867.)
- 25. augusts — Anrī Bekerels, franču fiziķis (dzimis 1852.)
- 8. novembris — Viktorjēns Sardū (Victorien Sardou), franču dramaturgs (dzimis 1831.)
Nobela prēmijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Fizikā — Gabriels Lipmans
- Fizioloģijā vai medicīnā — Iļja Mečņikovs, Pauls Ērlihs
- Ķīmijā — Ernests Rezerfords
- Literatūrā — Rūdolfs Eikens
- Miera veicināšanā — Klass Arnoldsons, Fredriks Bajers
Kalendārs[labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1908. gads |