Konrāds Dannenbergs
| ||||||||||||||||
|
Konrāds Dannenbergs (vācu: Konrad Dannenberg; dzimis 1912. gada 5. augustā, miris 2009. gada 16. februārī) bija vācu raķešu konstruktors.
Dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Konrāds Dannenbergs dzimis Veisenfelsā, Saksijā-Anhaltē. Divu gadu vecumā viņa ģimene pārcēlās uz Hannoveri, kur viņš pavadīja savu jaunību. Viņš sāka interesēties par kosmiskām tehnoloģijām, iedvesmojoties no Maksa Falīra (Max Valier) lekcijām. Dannenbergs Hannoveres Universitātē studēja mehānisko inženieriju.
Sākoties Otrajam pasaules karam, 1939. gadā Dannenbergu iesauca Vācijas armijā. Sākotnēji dienēja zirgvilkmes artilērijā. Piedalījās Kaujas par Franciju sākumposmā.
1940. gada vasarā ar Pillenberga aizbildību Dannenbergs no aktīvā dienesta tika atvaļināts un kļuva par civilo darbinieku Vācijas armijas petniecības centrā Pēnemindē. Valtera Tīla vadībā viņš kļuva par raķešdzinēju speciālistu. Dannenberga galvenais uzdevums bija attīstīt V-2 raķetes dzinēju. Pēc Valtera Tīla nāves Sabiedroto bombardēšanas laikā 1943. gada augustā Konrāds Dannenbergs kļuva par Valtera Rīdela vietnieku un vadīja V-2 ražošanas rasējumu pabeigšanu.
Pēc Otrā pasaules kara beigām Konrāds Dannenbergs kopā ar 117 vācu ieroču konstruktoriem un zinātniekiem devās uz ASV operācijas Paperclip ietvaros. Viņš darbojās grupā, kas veica aprēķinus un projektēja raķetes, lai palielināto to darbības attālumu un nesamās kravas masu. Kad sākās Korejas karš, grupa tika pārvietota uz Redstones Arsenālu pie Hantsvilas. Tur viņu pirmais uzdevums bija raķetes PGM-11 Redstone projektēšana. Tajā laikā verners fon Brauns nolēma neizstrādāt savu raķešdzinēju, bet iegādāties to no North American Aviation (NAA), kur tādu bija izgatavoja Dannenberga bijušais priekšnieks Rīdels. Šādos apstākļos Dannenbergs kļuva par kontaktinženieri NAA Rocketdyne nodaļā un piegādāja dzinējus Redstone un Jupiter raķetēm ASV Armijas vajadzībām. Viņš bija arī atbildīgs par Redstone un Jupiter sistēmu ražošanu Chrysler rūpnīcā Detroitā.
1960. gadā Dannenbergs pārgāja darbā uz NASA jaunizveidoto Māršala kosmisko lidojumu centru (MSFC) kā direktora vietnieks Saturn programmai. Par sekmīgu lielākās pasaulē Saturn V raķetes izstrādes sākšanu, ar kuru uz Mēnesi tika nogādāts pirmais cilvēks, 1973. gadā viņš saņēma NASA Exceptional Service medaļu. 1963. gadā notika MSFC reorganizācija, un augustā par Saturn programmas vadītāju kļuva Arturs Rudolfs, arī vācietis, kurš pirms tam bija Pershing raķešu izstrādes vadītājs. Dannenbergs turpināja darbu MSFC pie Saturn bāzētu kosmosa staciju projektēšanas (to izstrāde gan vēlāk tika pārtraukta).
1973. gadā Konrāds Dannenbergs atstāja NASA un kļuva par Tenesī universitātes Kosmosa institūta (UTSI) aerokosmiskās inženierijas asociētais profesors. Dannenbergs bija Amerikas aeronautikas un astronautikas institūta biedrs un šīs organizācijas Alabamas/Misisipi nodaļas prezidents.
1992. gadā Alabamas kosmosa un raķešu centrs nodibināja "Konrāda Dannenberga stipendiju" viņa piemiņai, kuru ieguvušie jaunieši varēja par brīvu mācīties Kosmosa akadēmijā.
|