Saksija-Anhalte

Saksija-Anhalte
Sachsen-Anhalt
—  Federālā zeme  —
Karogs Ģerbonis
Saksija-Anhalte Vācijas kartē
Pārvaldes centrs	Magdeburga
Valsts	Vācija
Platība
- Kopējā	20 451,7 km²
Iedzīvotāji (2021)
- Kopā	2 169 253
- Blīvums	106,1/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
ISO 3166-2	DE-ST
Mājaslapa: www.sachsen-anhalt.de
Saksija-Anhalte Vikikrātuvē

Saksija-Anhalte (vācu: Sachsen-Anhalt) ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.

Ģeogrāfija

Robežojas ar Lejassaksiju ziemeļrietumos, Brandenburgu ziemeļaustrumos, Saksiju dienvidaustrumos un Tīringeni dienvidrietumos.

Saksija-Anhalte lielākoties atrodas Magdeburgas līdzenumā, vienīgi zemes dienvidrietumos atrodas Harca kalni. Šeit ir no lauksaimniecības viedokļa viena no augsvērtīgākajām augsnēm visā Vācijā. Lielākās upes: Elba, Allere, Zāle, Hāfele.

Vēsture

Saksijas-Anhaltes teritorija vēsturiski izveidojusies no Anhaltes, Prūsijas Saksijas provinces un Braunšveigas-Lineburgas hercogistes nelieliem anklāviem. Federālās zemes ziemeļdaļa ir senais Altmarkas novads.

Federālā zeme tika izveidota 1990. gadā, kad atkal izveidojās apvienotā Vācija. Pirms 1990. gada federālās zemes teritorija ietilpa VDR, kuras sastāvā no 1947. līdz 1952. gadam arī eksistēja šāda administratīva vienība.

Saksiju-Anhalti var uzskatīt par luterticības rašanās vietu, jo 16. gadsimtā šeit darbojās Mārtiņš Luters un Filips Melanhtons. Saksijā-Anhaltē dzimuši Ernsts Gliks, Georgs Frīdrihs Hendelis, Oto fon Bismarks, Frīdrihs Nīče, Osvalds Špenglers.

Ekonomika

Apvidū izsenis ir labi attīstīta lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība. Zemes dienvidos attīstīta vīnkopība. Ķīmiskā rūpniecība. Magdeburgā un Desavā — mašīnbūve. Pēc Vācijas apvienošanās daudzi uzņēmumi bankrotēja, tāpēc federālajā zemē ir augsts bezdarba līmenis. Iedzīvotāju skaits samazinās, jo daudzi iedzīvotāji pārcēlušies uz turīgākajiem valsts rietumu apgabaliem.

Administratīvais iedalījums

Iedalās 21 apriņķī (Landkreis) un 3 neatkarīgās pilsētās (kreisfreien Städte).

Saksijas-Anhaltes apriņķi

Rajoni:

Altmarka - Zalcvēdele (Altmarkkreis Salzwedel) Anhalte - Cerbsta (Anhalt-Zerbst) Ašerslēbene - Štāsfurta (Aschersleben-Staßfurt) Bernburgas apriņķis (Bernburg) Biterfeldas apriņķis (Bitterfeld) Bērdes apriņķis (Bördekreis) Burgenlandes apriņķis (Burgenlandkreis) Halberštates apriņķis (Halberstadt) Jerihovas zeme (Jerichower Land) Kētenes rajons (Köthen) Mansfeldas zeme (Mansfelder Land)

Mērzeburga - Kverfurte (Merseburg-Querfurt) Ores apriņķis (Ohrekreis) Kvedlinburgas apriņķis (Quedlinburg) Zāles apriņķis (Saalkreis) Zangerhauzenas apriņķis (Sangerhausen) Šēnebekas apriņķis (Schönebeck) Štendālas apriņķis (Stendal) Veisenfelsas apriņķis (Weißenfels) Vernigerodes apriņķis (Wernigerode) Vitenbergas apriņķis (Wittenberg)

Neatkarīgas pilsētas:

Desava - Halle - Magdeburga

Pilsētas

Lielākās pilsētas :

• Halle
• Magdeburga — galvaspilsēta
• Desava

Ievērojamas vietas

Vairākas vietas Saksijā-Anhaltē iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

• Kvedlinburga — lieliski saglabājusies viduslaiku vecpilsēta.
• Lutera vietas Eislēbenē un Vitenbergā — vietas, kuras saistītas ar Mārtiņa Lutera darbību.
• Desavas - Verlicas parku valstība — XVIII gs. angļu stila parks ar tālaika apbūvi.
• Bauhausa vietas Desavā (kopā ar Veimāru) — vietas, kas saistītas ar "Bauhaus" attīstību.

Tūristu iemīļota vieta ir arī Harca kalni un pie kalnu masīva esošies senās mazpilsētas (Kvedlinburga, Vernigerode, Halberštate).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saksija-Anhalte.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)