Viktors Hess

Vikipēdijas lapa
Viktors Hess
Victor Franz Hess
Viktors Hess
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 24. jūnijā
Pegava, Štīrija, Austroungārija
Miris 1964. gada 17. decembrī (81 gads)
Mauntvernona, Ņujorka, ASV
Pilsonība Austroungārija, Austrija, ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Grācas universitāte,
Austrijas Zinātņu akadēmija,
Insbrukas universitāte,
Fordemas universitāte
Alma mater Grācas universitāte
Sasniegumi, atklājumi kosmiskā starojuma aklāšana
Apbalvojumi 1936. gada Nobela prēmija fizikā

Viktors Francis Hess (vācu: Victor Franz Hess, dzimis 1883. gada 24. jūnijā, miris 1964. gada 17. decembrī) bija austriešu-amerikāņu fiziķis. 1936. gadā Hess ieguva Nobela prēmiju fizikā par kosmiskā starojuma atklāšanu. Vienlaicīgi ar Hesu Nobela prēmiju ieguva arī amerikāņu fiziķis Kārls Deivids Andersons (par pozitrona atklāšanu).[1]

Hess piedzima Austroungārijā, Valdšteinas pilī, mežsarga ģimenē. No 1893. līdz 1901. gadam mācījās Grācas ģimnāzijā, pēc tam — Grācas universitātē. 1910. gadā saņēma zinātņu doktora grādu. Pēc tam līdz 1920. gadam strādāja Rādija pētnieciskajā institūtā, saistītā ar Austrijas Zinātņu akadēmiju. Hess veica gamma starojuma absorbcijas pētījumus atmosfērā un 1912. gadā atklāja kosmisko starojumu, par ko vēlāk, 1936. gadā, saņēma Nobela prēmiju fizikā. Savu atklājumu Hess izdarīja 1912. gada 7. augustā, kopā ar diviem palīgiem paceļoties virs Bohēmijas ar ūdeņraža balonu 5300 metru augstumā un ar mērinstrumentu konstatējot šādā augstumā jonizējošo starojumu no kosmosa.[2]

1921. gadā Hess apmeklēja ASV, kur strādāja līdz 1923. gadam. Pēc tam atgriezās Austrijā. 1925. gadā kļuva par eksperimentālās fizikas profesoru Grācas universitātē, bet 1931. gadā — par profesoru Insbrukas universitātē un Radioloģijas institūta direktoru.

1938. gadā Hess emigrēja uz ASV, lai viņa sieva ebrejiete netiktu pakļauta nacistu uzsāktajai vajāšanai. Hess ieguva fizikas profesora amatu Fordemas universitātē. 1944. gadā Hess naturalizācijas kārtībā kļuva par ASV pilsoni. 1955. gadā Hesa sieva Berta nomira no vēža. Pēc viņas nāves Hess apprecējās otrreiz — ar Elizabeti, sievieti, kas aprūpēja viņa pirmo sievu. Hess pensionējās 1958. gadā. 1964. gadā, 81 gada vecumā, Hess nomira no Pārkinsona slimības.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Džeimss Čedviks
Nobela prēmija fizikā
1936
kopā ar Kārlu Deividu Andersonu
Pēctecis:
Klintons Deivisons
Džordžs Tomsons