Kosmos-146
| Kosmos-146 | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| KA veids | Kosmosa kuģis | ||||
| Izgatavotāji | OKB-1 | ||||
| Bāzes platforma | 7K-L1 | ||||
| Sērijas Nr. | 2P | ||||
| Apkalpe | 0 | ||||
| Starta datums | 10.03.1967. 11:30:33 | ||||
| Starta vieta | Baikonura 81 / 23 | ||||
| Nesējraķete | Proton-K / Blok D | ||||
| Beigu datums | ~ 18.03.1967. | ||||
| NSSDC ID | 1967-021A | ||||
| SCN | 02705 | ||||
| Masa | 5017 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Programma 7K-L1 | |||||
| |||||
Kosmos-146 (Космос-146) jeb 7K-L1 № 2P (7К-Л1 № 2П) bija PSRS 7K-L1 sērijas kosmosa kuģa prototipa pirmais lidojums. Palaists orbītā 1967. gada 10. martā.
7K-L1 programmas gala mērķis bija diviem kosmonautiem veikt Mēness aplidojumu un atgriezties uz Zemes. Lai to droši paveiktu, bija nepieciešami vairāki bezpilota izmēģinājumu lidojumi. Šī lidojuma galvenais uzdevums bija izmēģināt dzinējbloku Blok D, kam kosmosa kuģis būtu jāievada augsti eliptiskā orbītā, tādējādi imitējot trajektoriju uz Mēnesi. Tā kā kosmosa kuģim nebija plānota nolaišanās, kosmosā tika sūtīta vienkāršota modifikācija 7K-L1 № 2P ar nolaižamo aparātu bez karstuma vairoga un ar ierobežotu sistēmu daudzumu.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
7K-L1 № 2P tika palaists 1967. gada 10. martā 11:30:33 UTC ar nesējraķeti Proton-K / Blok D (UR-500K) no Baikonuras kosmodroma 81. starta laukuma 23. palaišanas iekārtas. Pēc ievadīšanas zemā Zemes orbītā TASS paziņojumā tam dots nosaukums Kosmos-146.
Aptuveni 18. martā Kosmos-146 nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Pretrunas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nav īsti skaidrs, vai raķešbloks Blok D veica vienu vai divus manevrus. Ja ir notikusi Blok D otrā iedarbināšana, vai ticis sasniegts otrais kosmiskais ātrums un L1 ievadīts augsti eliptiskā orbītā?
PSRS Gaisa spēku virspavēlnieka palīgs kosmosa jautājumos Nikolajs Kamaņins, kas bija klāt pie L1 palaišanas, par šo startu savā dienasgrāmatā 11. martā rakstīja:[1]
Raķete UR-500K un visas tās pakāpes nostrādāja teicami. Kuģis ievadīts orbītā, paātrināts līdz otrajam kosmiskajam ātrumam un novirzīts uz Mēnesi. Ar šo eksperiments arī beidzās.
Kamaņins savukārt par L1 otrā eksemplāra (Kosmos-154) palaišanu 9. aprīlī rakstīja:[1]
Šodien atkārtoti neieslēdzās Blok-D, un mēs nevaram nosūtīt L-1 uz Mēnesi. Šajā kuģī ir automāts, kas pēc ieskriešanās dzinēja (Blok-D) ieslēgšanas atšauj stabilizējošo iekārtu. Otrajam L-1 kuģim bija nolemts atslēgt šo automātu un Blok-D izmantot divas reizes: ievadot orbītā un paātrinājumam uz Mēnesi.
Cilvēciskas kļūdas dēļ šis automāts netika atslēgts, un Kosmos-154 Blok-D nevarēja veikt otro manevru. Ja šāds automāts bija aktīvs Kosmos-146 lidojumā, tad Blok-D arī nebūtu varējis veikt otro iedarbināšanu.
Kosmonautikas vēstures pētnieks Antons Pervušins 2014. gadā izdotajā grāmatā "Kauja par Mēnesi. Patiesība un meli par Mēness sacensību" rakstīja:[2]
Bloka "D" pirmā ieslēgšana, lai ievadītu kuģi orbītā, noritēja veiksmīgi, bet bloka vadības sistēmas traucējumu dēļ otrā ieslēgšana izraisīja Kosmos-146 novirzīšanos no aprēķinātās trajektorijas. Apogejs palielinājās, bet perigejs samazinājās, un rezultātā kuģis lidojuma otrajā dienā nobremzējās un sadega atmosfērā.
Zviedru kosmosa inženieris un kosmonautikas vēstures pētnieks Svens Grāns ir pētījis pieejamos datus par šī starta objektiem orbītā. Kosmos-146 palaišanas datums nebija piemērots Mēness sasniegšanai. Viņš nav atradis pierādījumus, ka Kosmos-146 būtu ievadīts augsti eliptiskā orbītā, kāds bijis šī starta galvenais uzdevums. Ar L1 noticis kāds gadījums laikā starp 10. un 22. Zemes apriņķojumu (15 līdz 33 stundas pēc palaišanas). Ja šajā laikā bijis Blok-D manevrs, lai ievadītu kosmosa kuģi augsti eliptiskā orbītā, tad tas ir neparasti, jo visos vēlākajos Blok-D lidojumos otrā iedarbināšana notika pirmajā apriņķojumā virs Atlantijas dienvidiem. Šeit varbūt tika izmēģināts 1966. gada decembrī Vasilija Mišina piedāvātais rezerves scenārijs Mēness aplidojuma veikšanai?[3] Tā kā UR-500K raķete (tai tika izmantota toksiska degviela) vēl nebija izmēģināta, sākotnējiem pilotējamām ekspedīcijām varētu izmantot divus startus. Vispirms startētu UR-500K, ievadot Blok-D ar bezpilota L1 zemā Zemes orbītā. Tad ar nesējraķeti Sojuz tiktu palaists kosmosa kuģis 7K-OK ar apkalpi. Kuģi saslēgtos, kosmonauti pa ārpusi pārietu uz L1. Pēc tam kuģi atvienotos, 7K-OK nolaistos uz Zemes bez apkalpes, bet Blok-D paātrinātu L1 trajektorijā uz Mēnesi.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- The continuing enigma of Kosmos 146 and Kosmos 154 Sven Grahn, Bart Hendrickx
| ← 1-100 · Kosmos sērijas kosmiskie aparāti (101 — 200) · 201-300 →
| |||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 101 | 102 | 103 | 104 | 105 | 106 | 107 | 108 | 109 | 110 | 111 | 112 | 113 | 114 | 115 | 116 | 117 | 118 | 119 | 120 |
| 121 | 122 | 123 | 124 | 125 | 126 | 127 | 128 | 129 | 130 | 131 | 132 | 133 | 134 | 135 | 136 | 137 | 138 | 139 | 140 |
| 141 | 142 | 143 | 144 | 145 | 146 | 147 | 148 | 149 | 150 | 151 | 152 | 153 | 154 | 155 | 156 | 157 | 158 | 159 | 160 |
| 161 | 162 | 163 | 164 | 165 | 166 | 167 | 168 | 169 | 170 | 171 | 172 | 173 | 174 | 175 | 176 | 177 | 178 | 179 | 180 |
| 181 | 182 | 183 | 184 | 185 | 186 | 187 | 188 | 189 | 190 | 191 | 192 | 193 | 194 | 195 | 196 | 197 | 198 | 199 | 200 |