WRESAT

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
WRESAT
KA veids Zemes atmosfēras pētniecības pavadonis
Operators Weapons Research Establishment , Karogs: Austrālija Austrālija
Izgatavotāji Weapons Research Establishment , Karogs: Austrālija Austrālija
Starta datums 29.11.1967. 04:49 UTC
Starta vieta Vūmera LA-8 Karogs: Austrālija Austrālija
Nesējraķete Sparta, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Aktivitātes beigas 04.12.1967.
Darbības ilgums 5 dienas
Beigu datums 10.01.1968.
Lidojuma ilgums 43 dienas
NSSDC ID 1967-118A
SCN 03054
Masa 405 kg
Enerģija baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Zeme
Orbītas veids LEO
Slīpums 83,3°
Apogejs 1252 km
Perigejs 198 km

WRESAT (Weapons Research Establishment Satellite) bija Austrālijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas orbītā palaists 1967. gada novembrī. Bija paredzēts Zemes atmosfēras pētniecībai. Pavadoni izgatavoja un apkalpoja Austrālijas ieroču pētniecības aģentūra Weapons Research Establishment.

Kosmiskais aparāts ar masu 45 kg bija izgatavots konusa formā ar diametru 76 cm un augstumu 159 cm. Orbītā konuss netika atdalīts no raķetes trešās pakāpes, tādējādi kopējais garums bija 2,17 m. Raidītāja elektroenerģiju nodrošināja ķīmiskās baterijas. Pavadonī bija četri zinātniskie instrumenti, kas aizgūti no Austrālijas zondējošajām raķetēm:

  • Solar UV (1050 — 1660 Å)
  • Solar UV (2500 Å)
  • Geocoronal Hydrogen Lyman Alpha
  • Solar X-Ray (8 Å)

WRESAT tika palaists 1967. gada 29. novembrī 04:49 UTC ar nesējraķeti Sparta no Vūmeras raķešu poligona Austrālijā.

Pavadonis raidīja 5 dienas, līdz baterijās izbeidzās elektroenerģija. 1968. gada 10. janvārī 11:34 UTC WRESAT nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]