WRESAT

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
WRESAT
KA veidsZemes atmosfēras pētniecības pavadonis
OperatorsWeapons Research Establishment , Karogs: Austrālija Austrālija
IzgatavotājiWeapons Research Establishment , Karogs: Austrālija Austrālija
Starta datums29.11.1967. 04:49 UTC
Starta vietaVūmera LA-8 Karogs: Austrālija Austrālija
NesējraķeteSparta, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Aktivitātes beigas04.12.1967.
Darbības ilgums5 dienas
Beigu datums10.01.1968.
Lidojuma ilgums43 dienas
NSSDC ID1967-118A
SCN03054
Masa405 kg
Enerģijabaterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Slīpums83,3°
Apogejs1252 km
Perigejs198 km

WRESAT (Weapons Research Establishment Satellite) bija Austrālijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas orbītā palaists 1967. gada novembrī. Bija paredzēts Zemes atmosfēras pētniecībai. Pavadoni izgatavoja un apkalpoja Austrālijas ieroču pētniecības aģentūra Weapons Research Establishment.

Kosmiskais aparāts ar masu 45 kg bija izgatavots konusa formā ar diametru 76 cm un augstumu 159 cm. Orbītā konuss netika atdalīts no raķetes trešās pakāpes, tādējādi kopējais garums bija 2,17 m. Raidītāja elektroenerģiju nodrošināja ķīmiskās baterijas. Pavadonī bija četri zinātniskie instrumenti, kas aizgūti no Austrālijas zondējošajām raķetēm:

  • Solar UV (1050 — 1660 Å)
  • Solar UV (2500 Å)
  • Geocoronal Hydrogen Lyman Alpha
  • Solar X-Ray (8 Å)

WRESAT tika palaists 1967. gada 29. novembrī 04:49 UTC ar nesējraķeti Sparta no Vūmeras raķešu poligona Austrālijā.

Pavadonis raidīja 5 dienas, līdz baterijās izbeidzās elektroenerģija. 1968. gada 10. janvārī 11:34 UTC WRESAT nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]