Koveļa

Koveļa
Koveļa;
	Pareizticīgo katedrāle Koveļā
; Karogs	; Ģerbonis
	Koveļa
	Koordinātas: 51°13′09″N 24°41′16″E / 51.21917°N 24.68778°EKoordinātas: 51°13′09″N 24°41′16″E / 51.21917°N 24.68778°E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Volīnijas apgabals
Rajons	apgabala nozīmes pilsēta
Pilsētas tiesības	1518
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	67 991
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	http://kovelrada.gov.ua/
	Koveļa Vikikrātuvē

Koveļa (ukraiņu: Ковель) ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā. Ievērojams dzelzceļa mezgls - dzelzceļa līnijas atdalās sešos virzienos. Pie pilsētas izveidota SEZ (speciālā ekonomiskā zona).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta pirmoreiz rakstos minēta 1310. gadā. 1518. gadā Polijas karalis Sigismunds I Vecais piešķīra Koveļai Magdeburgas tiesības. Pēc tam, kad Andrejs Kurbskis 1563. gadā no Maskavijas pārbēga pie Sigismunda II Augusta, Polijas karalis viņam piešķīra Koveļas pilsētu, un Kurbskis tās apkaime arī apmetās. Kopš 1569. gada - Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Polijas trešās dalīšanas 1795. gadā pilsēta iekļāvās Krievijas sastāvā.

No 1916. gada 26. jūlija līdz 8. augustam ap pilsētu notika Koveļas kauja, kuras rezultātā austriešiem izdevās nostabilizēt fronti pēc Brusilova pārrāvuma.

Pēc Pirmā pasaules kara Koveļa iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Koveļu ieņēma vācu karaspēks. Vācu okupācijas laikā pilsēta ietilpa Ukrainas reihskomisariātā. Tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena, bet pilsētas apkārtnē ukraiņu kaujinieki no UNA izvērsa represijas pret poļu civiliedzīvotājiem. 1944. gada martā un aprīlī ap pilsētu notika niknas kaujas starp vācu un padomju karaspēku. Pēc kara lielākā daļa atlikušo poļu iedzīvotāju pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši.

Pēc kara līdz 1991. gadam Koveļa bija Ukrainas PSR sastāvā.