Krako

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krako
Krako pilsētas daļa
Krako pilsētas skats
Krako mājas interjers

Krako (itāļu: Craco) ir pamesta viduslaiku pilsēta Itālijas dienvidos, Bazilikatas reģionā, 54 km no Matēras. Ar laiku Krako iedzīvotāji sāka būvēt apkārt pilsētai nocietinājuma mūri un 13. gadsimtā tā bija nozīmīga nocietināta pilsēta. Joprojām saglabājies nocietinājumu tornis klints virsotnē.

Pilsēta bijusi apdzīvota vairākus tūkstošus gadu, bet pēc iedzīvotāju pārcelšanās uz citām vietām, pilsētā palikušas tikai drupas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 540. gadu pilsētu apdzīvoja grieķi un tās nosaukums bija “Montedoro”. Agrāk pilsēta piederējusi arhibīskapam Ornaldo de Trikario, kurš, iekarojis šo pilsētu, paziņoja, ka tagad pilsēta ir baznīcas pārvaldībā. 1060. gadā pilsētas nosaukums bija "Garkulum", kas tulkojumā nozīmē "maza uzrakta zeme". Kamēr pilsēta bija baznīcas pārvaldībā, tā auga un attīstījās, bet pēc pāris desmitiem gadu, kad pie varas nāca Frīdrihs II Hohenštaufens, tā kļuva par nozīmīgu militāru nocietinājumu. Tā kā Frīdrihs II bija Vācijas karalis, tad arī Krako tika pievienota Svētās Romas impērijai. No 1892. līdz 1922. gadam vairāk nekā 1300 pilsētas iedzīvotāju izceļoja uz Ziemeļameriku, zemkopības apstākļu pasliktināšanās dēļ. Lauksaimniecībai nelabvēlīgi apstākļi, lielais noziegumu skaits, Otrais Pasaules karš dabas kataklizmas un fakts, ka klints, uz kuras uzbūvēta pilsēta varēja nogrūt jebkurā brīdī, noveda pie tā, ka iedzīvotāji arvien pieaugošā skaitā pameta pilsētu. 1963. gadā notikumi mainīja visu pilsētas dzīvi. Nogruvumu, kuri šajā valsts pusē ir bieža parādība, laikā liela daļa ēku pazuda un ap 2000 iedzīvotāju piespiedu kārtā tika pārvietoti uz citām vietām un pilsēta palika tukša un pamesta.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Krako dēvē par spoku pilsētu. Oficiālu ekskursiju uz Krako nav: tie kas ir droši par sevi dodas uz pilsētu pilnībā atbildot par sevi, jo klints var nogrūt jebkurā brīdī. Tomēr pilsētu tūristi ir iemīļojuši, jo ir daudz stāstu par to, ka Krako spokojas. Skaisto ainavu dēļ šo vietu ir iecienījuši arī itāļu filmu veidotāji. Šeit veidotas tādas filmas kā "Vilcene"(La Lupa) (1935),[1] "Ķēniņš Dāvids" (1985),[2] "Zvaigžņu radītājs" (L'Uomo delle stelle) (1995),[3] Kristus ciešanas (2004) citas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]