Pāriet uz saturu

Krasta apsardzes dienests

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Latvijas Krasta apsardze
Latvijas Krasta apsardzes emblēma
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pastāvēšanas laiks 1999 - šodien
Daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids Jūras spēki
Krāsas Zils un zelts
Komandieri
Pašreizējais komandieris
  • komandkapteinis Krists Kristlībs
Komandieri
  • komandkapteinis Ēvalds Serijs
  • komandkapteinis Artis Tirzmalis
  • jūras kapteinis Kaspars Zelčs
  • jūras kapteinis Hermanis Černovs

Krasta apsardzes dienests (KAD) ir Latvijas Jūras spēku vienība.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā, reorganizējot Jūras spēku Centrālo rajonu, tika izveidota Krasta apsardzes kuģu flotile. Flotiles sastāvā bija 7 krasta apsardzes kuģi. 2001. gadā pārņem kuģi Astra, kas jaunākais kuģis Jūras spēkos.

2004. gada reorganizācijas rezultātā, Krasta apsardzes kuģu flotili pārdēvē par Krasta apsardzes dienestu, atstājot koordinācijas un vadības funkcijas, bet kuģus nododot Patruļkuģu eskadrai.

Personālsastāvs un struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Krasta apsardze nokomplektēta ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un līguma civilpersonām. Karavīriem jābūt apguvušiem Search Mission Coordinator (SMC) kursu, GMDSS (Global Maritime Distress Signal System) operatora kursu, On-Scene Commander (OSC) kursu, Air Coordinator kursu (ACO kurss), jāpārzina speciālā programmatūra, jābūt teicamām svešvalodas zināšanām, jābūt speciālai jūrniecības izglītībai kā arī dienesta pieredzei Jūras spēkos.

Krasta apsardzes dienests sastāv no:

  • Vadības grupas
  • Administratīvās nodaļas
  • Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC RĪGA)
  • Tehniskā atbalsta daļas

Uzdevumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasta apsardzes dienesta uzdevumi ir:

  • nodrošināt meklēšanas un glābšanas operāciju vadību un koordinēšanu Latvijas atbildības zonā;
  • nodrošināt naftas piesārņojuma likvidācijas jūrā operāciju vadību un koordinēšanu;
  • organizēt, koordinēt un vadīt pasākumus, lai kontrolētu, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;
  • sadarbībā ar Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi organizēt vides aizsardzības un zvejniecības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrolēšanu;
  • organizēt, koordinēt un vadīt Jūras spēku flotiles vienības, kuras ir norīkotas pildīt krasta apsardzes funkcijas;
  • veikt nacionālā sakaru un vadības centra funkcijas saskaņā ar Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasībām;
  • nodrošināt nacionālā sakaru centra funkcijas ES kuģošanas drošības tīklā SafeSeaNet.

MRCC Rīga

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MRCC Rīga (Maritime Rescue and Coordination Centre) ir Nacionālā koordinējošā institūcija meklēšanai un glābšanai uz jūras. MRCC Rīga uzdevumi ir:

  • organizēt, koordinēt un vadīt cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas, medicīniskās konsultācijas un evakuācijas jūrā;
  • kontrolēt trauksmes frekvences UĪV, VV un ĪV diapazonos 24 stundas diennaktī;
  • nodrošināt avārijas (MAYDAY) un steidzamības (PANPAN) paziņojumu uztveršanu un retranslāciju;
  • pārraidīt regulārus paziņojumus par drošību jūrā, izmaiņām kuģošanas režīmā un navigācijas aprīkojumā Latvijas ūdeņos, kā arī meteoroloģiskās prognozes;
  • nodrošināt avārijas (MAYDAY) paziņojumu saņemšanu no kuģiem, kas pakļauti pirātu vai bruņotam uzbrukumam, kā arī citai pret kuģi vērstai vardarbībai. Nodot šo informāciju kompetentajām valsts institūcijām un rīkoties saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
  • informēt citu valstu koordinācijas centrus par saņemtajiem trauksmes signāliem to atbildības zonā;
  • pildīt "COSPAS-SARSAT" sistēmas nacionālā koordinatora pienākumus;
  • sadarboties ar "COSPAS-SARSAT" sistēmas Baltijas jūras rajonā zemes staciju (Būdē — Norvēģija), kā arī citu valstu meklēšanas un glābšanas koordinācijas centriem, apmainoties ar operatīvo informāciju;
  • koordinēt naftas piesārņojuma seku likvidēšanas operācijas saskaņā ar "Nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā";
  • sūtīt POLREP (Pollution Report) ziņojumus situācijās, kad ir apdraudētas Baltijas jūras piekrastes valstu intereses, atbilstoši prasībām Helsinku komisijas rokasgrāmatā "Par sadarbību naftas piesārņojuma seku likvidācijā";
  • nodot Latvijas Jūras administrācijai informāciju par jūras negadījumiem;
  • ziņot Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei par piesārņojuma gadījumiem, kas saistīti ar naftas vai citu kaitīgo vielu noplūdi, vai iespējamo noplūdi Latvijas ūdeņos no kuģiem, jūrā nostiprinātām iekārtām, ostas termināliem vai kādiem citiem objektiem;
  • nodot Latvijas Jūras administrācijai informāciju par navigācijas līdzekļu un navigācijas šķēršļu neatbilstību kartēs saskaņā ar minēto navigācijas uzdevumā "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos";
  • sniegt visu nepieciešamo palīdzību kaimiņvalstu meklēšanas un glābšanas (SAR) dienestiem, saskaņā ar noslēgtajiem operatīvajiem līgumiem "Par sadarbību meklēšanā un glābšanā uz jūras";
  • pieņemt lēmumu par cilvēku meklēšanas un glābšanas, kā arī pirmā līmeņa naftas piesārņojuma seku likvidācijas operāciju izbeigšanu.

Sakaru un informācijas nodrošinājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Medicīniska rakstura radio konsultāciju nodrošinājums, cietušo evakuāciju vadība un nodrošinājums
  • Jūras piesārņojuma likvidācijas pasākumi
  • Kuģošanas drošības informācijas izplatīšana
  • Laika prognožu pārraides
  • Avārijas un drošības informācijas apmaiņa
  • Kuģošanas kontroles nodrošinājums
  • Nacionālā kontaktpunkta uzdevumi (SSN, ISPS, Cospas/Sarsat, MAS)
  • Meklēšanas un glābšanas operāciju jūrā vadība un organizācija

Normatīvo aktu bāze

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasta apsardzes dienesta darbību ikdienā un ārkārtas situācijās regulē šādi normatīvie akti:

  • Likumi:
    • Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;
    • Nacionālo bruņoto spēku likums;
    • Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.
  • Ministru kabineta noteikumi:
    • 2012. gada 15. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm";
    • 2010. gada 21. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība";
    • 2010. gada 21. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos";
    • 2009. gada 4. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.857 "Kārtība, kādā nodrošināma sakaru tīklu darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros";
    • 2015. gada  22.devembri Ministru kabineta noteikumi Nr.746 “Noteikumi par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību”;
    • 2016. gada 14. jūnija Ministru kabineta  noteikumi Nr.363 “Kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtība Latvijas ūdeņos”;
    • 2016. gada 1. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās”;
    • 2016. gada 9. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.92 “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”;
    • 2018. gada 29. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.299 “Noteikumi par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumā.
  • Starptautiskās konvencijas, akti:
    • Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 725/2004 "par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu";
    • Starptautiskais kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodekss (ISPS kodekss);
    • ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencija;
    • 1979. gada Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR 1979);
    • 1976. gada Konvencija par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC konvencija);
    • 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74);
    • 1973. gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokols (MARPOL konvencija).

Sadarbība, mācības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Starptautiskās Meklēšanas un glābšanas mācības:
    • NATO SAR mācības DYNAMIC MERCY;
    • SAR mācības BALTIC SAREX;
  • Nacionālās SAR mācības;
  • Pretterorisma mācības
    • Nacionālās pretterorisma mācības SEAJACK/ISPS;
  • Starptautiskās Vides aizsardzība mācības
    • Starptautiskās naftas savākšanas mācības BALEX DELTA
      • Eiropas Savienības mācības patvēruma vietas piešķiršanā PLACES OF REFUGE;
  • Sadarbība
    • 2016. gadā Latvijas Krasta apsardzes dienests ir Ziemeļatlantijas krasta apsardžu foruma prezidējošā valsts.
    • Valsts robežsardzes mācības RONIS;
    • Nacionālās MAS mācības;
    • MRCC komitejas mācības.
    • Kopš 2004. gada Latvijas Krasta apsardze vadījusi 1549 meklēšanas un glābšanas operācijas. Šajā laikā izglābti 717 cilvēki. Šeit nav iekļauti 662 no kuģa Mona Lisa evakuētie pasažieri.

Ārkārtas tālrunis 115

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai atvieglotu ziņošanu Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (MRCC Rīga) par nelaimes gadījumiem jūrā, kopš 2015. gada 1. janvāra ir ieviests bezmaksas ārkārtas tālrunis 115.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krasta_apsardzes_dienests&oldid=4176810"