Pāriet uz saturu

Kreisie Eiropas Parlamentā – GUE/NGL

Vikipēdijas lapa
Kreisie Eiropas Parlamentā – GUE/NGL
The Left in the European Parliament – GUE/NGL
Priekšsēdētājs Martins Širdevāns
Dibināta 1995. gada 6. janvāris [1]
Pirms Eiropas Apvienotie kreisie
Ideoloģija
Politiskā pozīcija
Eiropas filiāles
Eiroparlaments
37 / 705
Mājaslapa
Oficiālā mājaslapa

Kreisie Eiropas parlamentā – GUE/NGL ir kreisa Eiropas Parlamenta politiskā grupa, kas izveidota 1995. gadā.[7] Pirms 2021. gada janvāra, tās nosaukums bija Eiropas Apvienotie kreisie/Ziemeļvalstu zaļie kreisie (franču: Gauche unitaire européenne/Gauche verte nordique, GUE/NGL).[8]

Grupā ietilpst demokrātiski sociālistiskas, komunistiskas un eiroskeptiķu politiskās partijas.[5][9]

1995. gadā Eiropas Savienības paplašināšanās rezultātā tika izveidota Ziemeļvalstu Zaļo kreiso partiju grupa. Ziemeļvalstu Zaļie kreisie (NGL) 1995. gada 6. janvārī apvienojās ar Eiropas Apvienoto kreiso spēku konfederālo grupu (GUE), izveidojot Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupu.[10][11] Grupā sākotnēji bija Eiropas parlamenta deputāti no Somijas Kreisās apvienības, Zviedrijas Kreisās partijas, Dānijas Sociālistiskās Tautas partijas, Spānijas Apvienotās Kreisās partijas (tostarp Spānijas Komunistiskās partijas), Grieķijas Synaspismos, Francijas Komunistiskās partijas, Portugāles Komunistiskās partijas, Grieķijas Komunistiskās partijas un Itālijas Komunistiskās atjaunošanas partijas.

1998. gadā grupai pievienojās no Lielbritānijas Darba partijas izslēgtais EP deputāts Kens Koutss, kurš bija Neatkarīgā darba tīkla līdzdibinātājs.[12]

1999. gadā Vācijas Demokrātiskā sociālisma partija (PDS) un Grieķijas Demokrātiskā sociālā kustība (DIKKI) pievienojās, kā pilntiesīgi locekļi. Pieci EP deputāti no Francijas trockistu apvienības LO–LCR saraksta un viens EP deputāts no Nīderlandes sociālistu partijas pievienojās, kā asociētie biedri.

2002. gadā grupai pievienojās arī četri EP deputāti no Francijas Pilsoņu un republikāņu kustības un viens no Dānijas Tautas kustības pret ES.

2004. gadā netika ievēlēts neviens EP deputāts no LO–LCR un DIKKI, kā arī Francijas Pilsoņu un republikāņu kustība neizvirzīja kandidātus. Grupai pievienojās deputāti no Portugāles Kreisā bloka, īru Sinn Féin, Kipras Strādājošo progresīvās partijas un Bohēmijas un Morāvijas komunistiskās partijas. Dānijas Sociālistiskā Tautas partija, Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku biedre, pameta grupu, lai tā vietā iekļautos Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā.

2009. gadā netika ievēlēts neviens Eiropas Parlamenta deputāts no Itālijas Komunistiskās atjaunošanas partijas un Somijas Kreisās apvienības. Grupai pievienojās deputāti no Īrijas Sociālistiskās partijas, Latvijas Sociālistiskās partijas un Francijas Kreisās partijas.

2013. gadā grupai pievienojās arī viens EP deputāts no Horvātijas leiboristu – darba partijas.

2014. gadā netika ievēlēts neviens EP deputāts no Īrijas Sociālistiskās partijas, Latvijas Sociālistiskās partijas un Horvātijas leiboristu partijas – darba partijas. Eiropas Parlamenta deputāti no Spānijas Podemos, kā arī EH Bildu un Nīderlandes Dzīvnieku partija pievienojās grupai, savukārt EP deputāti no Itālijas Komunistiskās atjaunošanas partijas un Somijas Kreiso alianses atkal iekļuva parlamentā. Grieķijas Komunistiskā partija, kas ir grupas dibinātāja, nolēma aiziet un tā vietā kļūt par partiju, kas nav iekļauta grupā.[13]

2019. gadā netika ievēlēti deputāti no Francijas Komunistiskās partijas, Dānijas Tautas kustības pret ES, Nīderlandes Sociālistu partijas, kā arī no Itālijas kreiso partijas un Komunistiskās atjaunošanas partijas. Grupai pievienojās deputāti no Francijas La France insoumise, Beļģijas strādnieku partijas, Vācijas Cilvēka vides dzīvnieku aizsardzības partijas, Īrijas Independents 4 Change un Dānijas Sarkanzaļās apvienības.

  1. «EUL/NGL on Europe Politique». Europe-politique.eu. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
  2. 2,0 2,1 Wolfram Nordsieck. «European Union». Parties and Elections in Europe, 2019. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 30. maijs.
  3. «How Eurosceptic is the new European Parliament?». BBC. 2014. gada 1. jūlijs.
  4. 5,0 5,1 Alexander H. Trechsel. Towards a Federal Europe. Taylor & Francis, 2013. gada 13. septembris. 72. lpp. ISBN 978-1-317-99818-1. Kļūda atsaucē: nederīga <ref> iezīme; nosaukums "Trechsel2013" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu
  5. «European Parliament: Guide to the political groups». BBC News. 2015. gada 21. oktobris. Skatīts: 2023. gada 30. maijs.
  6. Andreas Staab. The European Union Explained, Second Edition: Institutions, Actors, Global Impact. Indiana University Press, 2011. gada 24. jūnijs. 67. lpp. ISBN 978-0-253-00164-1.
  7. «Movers and Shakers – 15 January 2021». The Parliament Magazine. 2021. gada 15. janvāris.
  8. Marlies Casier, Joost Jongerden. Nationalisms and Politics in Turkey: Political Islam, Kemalism and the Kurdish Issue. Taylor & Francis, 2010. gada 9. augusts. 203. lpp. ISBN 978-0-203-84706-0.
  9. «Political Groups Annual Accounts 2001–2006». European Parliament. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
  10. «Group names 1999». European Parliament. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
  11. Federica Izzo. «From the Italian Communist Party to Tsipras: The path of Europe's radical left». CISE, 2014. gada 25. aprīlis.
  12. «Communist Party of Greece – Statement of the Central Committee of the KKE on the stance of the KKE in the EU parliament». Skatīts: 2015. gada 24. februāris.