Kreitera ezers
| Kreitera ezers | |
|---|---|
 | |
| Atrodas |
 ASV |
| Koordinātas | 42°56′37″N 122°6′24″W / 42.94361°N 122.10667°WKoordinātas: 42°56′37″N 122°6′24″W / 42.94361°N 122.10667°W |
| Platība | 53,2 km2 |
| Lielākais garums | 9,6 km |
| Lielākais platums | 8,0 km |
| Vidējais dziļums | 350 m |
| Lielākais dziļums | 594 m |
| Tilpums | 17,46 km3 |
| Augstums v.j.l. | 1883 m |
| Salas |
Vizārda sala, Fantomšipa sala |
  Kreitera ezers  Kreitera ezers | |
 Kreitera ezers Vikikrātuvē | |
Kreitera ezers (arī Kreiterleiks, angļu: Crater Lake) ir ezers ASV, Oregonas štatā. Dziļākais ezers ASV. Ezeram nav ietekošo vai iztekošo upju; ūdens apmaiņa notiek tikai ar lietus vai sniega kušanas ūdeņiem un ūdenim iztvaikojot. Ūdens apmaiņas periods ezerā ir 250 gadi.
Ezera aizsardzībai izveidots Kreitera ezera nacionālais parks. Ezers slavens ar izcili krāšņām ainavām, koši zilu ūdens krāsu un ūdens dzidrumu. Pateicoties tam, ka ezeram nav ietekas un tā baseins tikai nedaudz lielāks par pašu ezeru, tā ūdens ir viens no tīrākajiem Ziemeļamerikā. 1997. gadā Seki disks ezerā bija redzams pat 43,3 metru dziļumā. Ezera ūdenī ir salīdzinoši daudz sāļu, tā ūdens ir nedaudz sārmains. Gada nokrišņu daudzums šeit ir vidēji 1680 mm un ūdens līmenis ir sasniedzis līdzsvaru — iztvaiko aptuveni tikpat daudz kā nolīst un nosnieg.
Pirmais eiropietis Džons Veslijs Hilmans ezeru sasniedza 1853. gadā un nosauca to par Dziļo Zilo ezeru (Deep Blue Lake). Vēlāk ezers tika pārdēvēts par Krātera ezeru.
Ezerā sākotnēji nebija zivju, taču laikaposmā no 1888. gada līdz 1941. gadam tajā ielaistas daudzu sugu zivis, no kurām vairākas izveidojušas noturīgas populācijas.
Ģeoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezerdobe izveidojās aptuveni 5677 (± 150) gadā p.m.ē., iebrūkot Mazamas vulkāna kalderai. Kalderas dziļums ir ap 1220 metri. Šajā izvirdumā vulkāns izvirda ap 50 km³ lavas. Mazāki izvirdumi notikuši arī vēlāk, taču lava vairs nav izkļuvusi ārpus kalderas.
Vēlākie izvirdumi izveidoja Vizarda salu, kā arī zem ūdens esošus krāterus — Meriama konusu un citus. Atdziestot lavai, lietus un sniegs pamazām piepildīja izveidojušos milzīgo iedobi, izveidojot ezeru. Vēl ilgāku laiku kalderā saglabājās fumarolas un karstie avoti.
Kad ezera krasti (kalderas nogāzes) stabilizējās, agrāk kailo bet auglīgo augsni pārklāja meži. Ezera gultni klāj zemes nogruvumu un citu nogulumu kārta.
Mūsdienās ezera gultnē joprojām vērojama hidrotermālā aktivitāte un pastāv iespēja, ka Montmazamas vulkāna izvirdums var atkārtoties. Ezera gultnē atrodas hidrotermālie baseini, kuru ūdens ir ievērojami sāļāks, nekā pārējā ezerā. Ezera dziļākajā dzelmē dzīvo arī dzīvas būtnes - plakanie tārpi, nematodes, kopepodi, ostrakodi u.c.
Ezera krastos dzīvo klamatu cilts indiāņi, kuri šeit dzīvoja arī vulkāna izvirduma laikā. Šis pirms 7 000 gadiem notikušais izvirdums saglabājies indiāņu folklorā kā nostāsts par karu starp diviem vulkāniem - Montmazamu un Šastas kalnu.
Apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ezerā jau vairāk nekā gadsimtu peld slavens pusnogrimis koks — "Vecais ezera vīrs" (Old Man of the Lake). Viens šī koka gals ir nogrimis, bet otrs ir nedaudz ārā no ūdens. Koks samērā labi saglabājies pateicoties aukstajam ūdenim.
- Vizarda sala — izteiksmīgs vulkāna konuss ezerā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kreitera ezers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|