Krišna (upe)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krišna
Krishna River basin map.svg
Krišna (upe) (Indija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Mahabalešvara, Mahādeo grēda, Rietumgati
17°55′28″N 73°39′36″E / 17.92444°N 73.66000°E / 17.92444; 73.66000
Ieteka Bengālijas līcis
15°42′48″N 80°55′50″E / 15.71333°N 80.93056°E / 15.71333; 80.93056Koordinātas: 15°42′48″N 80°55′50″E / 15.71333°N 80.93056°E / 15.71333; 80.93056
Garums 1400 km
Vidējā caurtece 1641 m³/s 
Gada notece (2005. gadā) 69,8[1] km³ 
Baseina platība 258 948 km² 
Galvenās pietekas Tungabhadra, Bhīma, Ghātprabha, Malprabha
Krišna Vikikrātuvē

Krišna (hindi: कृष्णा नदी, kŕṣṇā nadī), agrāk zināma arī kā Kistna, ir upe Indijas centrālās daļas dienvidos. Upes garums ir 1400 km, baseina platība ir gandrīz 260 tūkstoši km². Indijas dienvidu pusē vēl garāka ir tikai Godāvari. Upes izteka atrodas Rietumgatos, tālāk plūst uz austrumiem pa Karnatākas plakankalni (Mahārāštras, Karnātakas, Telangānas un Āndhras Pradēšas štatiem) un ietek Bengālijas līcī. Nozīmīgas ir tās labā krasta pieteka Tungabhadra un kreisā krasta pieteka Bhīma.

Vides ietekmes ziņā Krišna ir viena no postošākajām upēm pasaulē. Musonu sezonas laikā, katru gadu no jūnija līdz augustam, upe spēcīgi izskalo tās krastus.[2] Vieni no lielākajiem plūdiem bija 2009. gada oktobrī. Upe ir krāčaina un ir izskalojusi gultni arī diezgan dziļi, vietām upes dziļums sasniedz 20 metrus. Toties lielās izskalotās augsnes dēļ Krišnas delta ir auglīga. Tā ir viena no saimnieciski aktīvajām vietām Indijā. Upes ūdeņi ir nozīmīgs apūdeņošanas avots Mahārāštras, Karnātakas, Telangānas un Āndhras Pradēšas štatos. Uz upes ir izveidotas arī lielas ūdenskrātuves. Lielākās no tām ir Nāgārdžunas ūdenskrātuve un Krišnas ūdenskrātuve. Tās izveidojušas hidroelektrostaciju izbūves rezultātā.

Lielākās pilsētas Krišnas deltā ir Vidžajavāda, Guntūru un Tenāli. Citas lielas pilsētas upes krastos ir Vidžajapuri, Šrīsailama, Gadvāla, Džamkhandi, Rabkavi Banhati, Sāngli, Karāda un Sātāra. Krišnas baseina platība ir 258 948 km², kas ir aptuveni 8% no Indijas teritorijas. Baseina teritorijā atrodas vēl tādas lielas pilsētas kā Haidarābādu, Pune un Kolhāpura. Šajā pilsētās attīstītā rūpniecība atstāj iespaidu uz Krišnu.

Hinduismā upe ir svēta. Tiek uzskatīts, ka upe noņem visus grēkus, ja tajā nopeldas. Reizi 12 gados notiek Krišna Puškaralu svētki (pēdējo reizi bija 2016. gadā). Krišnas krastos atrodas arī vairākas svētvietas.

Upē ir liela bioloģiskā daudzveidība. Tajā dzīvo krokodili, kas nereti arī apdraud cilvēkus. Krišnas deltā ir mangrovju audzes. Deltā dzīvo daudz un dažādi putni, to par pieturas punktu izvēlas arī gājputni. Upes krastos ir izveidoti pieci nacionālie parki — Čandoli nacionālais parks, Kudremukhas nacionālais parks, Kasu Brahmanandas Redijas nacionālais parks, Mahāvīras Harinas Vanasthali nacionālais parks un Nrugavani nacionālais parks —, kā arī vēl vairākas aizsargājamas dabas teritorijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Biggs, Trent, Gaur, Anju, Scott, C., Thenkabail, Prasad, Gangadhara Rao, Parthasaradhi, Gumma, Murali Krishna, Acharya, Sreedhar, Turral, Hugh. Closing of the Krishna Basin: Irrigation, Streamflow Depletion and Macroscale Hydrology. IWMI, 2007. 2. lpp. ISBN 9789290906636.
  2. «Krishna River Map» (angļu). India Map, Map of India (mapsofindia.com). Skatīts: 2019. gada 4. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]