Krievijas juku laiki

Krievijas juku laiki (krievu: Смутное время) bija Krievijas vēstures periods no Rurika dinastijas valdīšanas beigām 1598. gadā līdz Romanovu dinastijas valdīšanas sākumam 1613. gadā.

Vēsture

Krievijas cara Fjodora I valdīšanas laikā no 1584. līdz 1598. gadam valsts pārvalde nokļuva viņa svaiņa bajāra Borisa Godunova rokās. Pēc Fjodora I nāves 1598. gadā Godunovs kronēja sevi par caru. Visā savas valdīšanas laikā Godunovu turēja aizdomās par Fjodora I pusbrāļa Dmitrija nogalināšanu Ugļičā 1591. gadā.

1604. gadā no Ukrainas teritorijas uzbrukumu sāka sevi par troņmantnieku pasludinājušais Viltusdmitrijs I, kuru atbalstīja Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks un kazaki. Nemiernieki uzvarēja valdības karaspēku pie Čerņihivas, pēc tam tiem piebiedrojās citi cara Borisa pretinieki. Otrajā kaujā 1605. gada sākumā uzvarēja valdības karaspēks, bet drīz kļuva zināms par cara Borisa pēkšņo nāvi. Krievijas armija pārgāja troņa pretendenta pusē un devās uz Maskavu. 1605. gada 20. jūnijā Dmitrijs triumfāli iegāja Maskavā, kur bajāri bija jau nogalinājuši par caru kronēto Borisa dēlu Fjodoru Godunovu. Nākamajā dienā par caru kronēja Viltusdmitriju. 1605. gada novembrī viņš karaļa Sigismunda III Vāsas klātbūtnē Krakovā salaulājās ar katoļticīgo Marinu Mņišeku no Ukrainas.

Tas izsauca reliģiskos nemierus, un 1606. gada 17. maijā Viltusdmitriju nogalināja sacelšanās laikā, kuru organizēja bajārs Vasilijs Šuiskis. Kad Vasilijs Šuiskis kļuva par caru, arī pret viņu sākās sacelšanās Ivana Bolotņikova vadībā, kuru apspieda 1607. gada vasarā. Šuiska valdība atzina, ka troņmantinieks Dmitrijs tika nogalināts pēc cara Borisa Godunova pavēles. Parādoties vēl vienam pretendentam uz cara troni - Viltusdmitrijam II, Vasilija Šuiska vara samazinājās. 1608. gadā Polijas—Lietuvas kopvalsts atbalstītais Viltusdmitrijs II ar kazaku un Jana Pjotra Sapjehas vadītā karaspēka palīdzību ieguva kontroli pār lielāko daļu no Krievijas caristes teritorijas un gatavojās iekarot Maskavu. Cars Vasilijs IV 1609. gadā Viborgā noslēdza militāru savienību ar Zviedrijas karali Kārli IX, apsolot atdot zviedriem Korelu. poļu—zviedru kara (1600—1629) dēļ karalis tam piekrita un nosūtīja uz Krieviju Zviedrijas karaspēku Jakoba Delagardija vadībā.

Krievu un zviedru apvienotais karaspēks padzina Viltusdmitrija karaspēku no Maskavas pievārtes, 1610. gada martā zviedrus kā atbrīvotājus sagaidīja Maskavā, bet jūlijā viņi cieta sakāvi Klušinas kaujā pie Smoļenskas. Septiņu bajāru padome atcēla Vasiliju Šuiski no troņa un kā gūstekni nodeva poļu hetmanim Staņislavam Žolkevskim, Šuiskis vēlāk nomira ieslodzījumā Gostiņinā.

Par caru ievēlēja piecpadsmitgadīgo Vladislavu Vāsu, ar noteikumu, ka viņam ir jāpāriet pareizticībā. Viņa tēvs Sigismunds III tam nepiekrita un tā vietā piedāvāja pats kļūt par Krievijas reģentu, kam savukārt nepiekrita bajāri. Šādos apstākļos Zviedrija pieteica karu Krievijai. Zviedri Delagardija vadībā 1611. gada jūlijā ieņēma Novgorodas kremli un uz neilgu laiku atjaunoja Novgorodas lielkņazisti Zviedrijas protektorātā. Zemstes saeima 1613. gada 21. februārī par caru izvēlējās 16 gadus veco Mihailu Fjodoroviču un 11. jūlijā Maskavas kremļa Uspenskas katedrālē viņu kronēja.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas juku laiki.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)