Vladislavs IV Vāsa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vladislavs IV Vāsa
Władysław IV Waza
Vladislovas Vaza
Уладзіслаў Ваза
Rubens Władysław Vasa (detail).jpg
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
Amatā
1632. gada 8. novembris — 1648. gada 20. maijs (kronēts 1633. gada 6. februārī)
Priekštecis Sigismunds III Vāsa
Pēctecis Jans II Kazimirs Vāsa
Maskavas lielkņazs
Amatā
1610. gada 6. septembris — 1613. gada 3. marts (Vladislavs nepārgāja pareizticībā un uz kronēšanu par caru Maskavā neieradās)
Priekštecis Vasilijs IV Šuiskis
Pēctecis Mihails Fjodorovičs Romanovs

Dzimšanas dati 1595. gada 9. jūnijā
Krakova, Žečpospoļita
(Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1648. gada 20. maijā
Merķine, Žečpospoļita
(Varēnas rajona pašvaldība, Karogs: Lietuva Lietuva)
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova, Karogs: Polija Polija
Dinastija Vāsu dinastija
Tēvs Sigismunds III Vāsa
Māte Austrijas Anna
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Austrijas Cecīlija Renāte
2. Marija Luīze Gonzaga
Bērni vismaz 6 bērni
Reliģija katolisms
Paraksts Vladislaus Rex.PNG

Vladislavs IV Vāsa (poļu: Władysław IV. Wasa, lietuviešu: Vladislovas Vaza, baltkrievu: Уладзіслаў Ваза), krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču (krievu: Владислав Жигимонтович); dzimis 1595. gada 9. jūnijā, miris 1648. gada 20. maijā) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.

Pilns tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Polijas karalis Vladislavs svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Vladislavs Ceturtais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Smoļenskas, Severijas, Čerņigovas lielhercogs, kā arī zviedru, gotu un vandaļu karalis ar mantojuma tiesībām, ievēlētais Maskavas lielkņazs."

(Vladislaus Quartus Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russiae, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniaeque, Smolenscie, Severiae, Czernichoviaeque necnon Suecorum, Gothorum Vandalorumque haereditarius rex, electus magnus dux Moschoviae.)

Arī Krievijas cars Mihails Fjodorovičs Romanovs lietoja Livonijas lielkņaza titulu, kas apliecināja viņa teritoriālās pretenzijas arī pēc sakāves karā ar zviedriem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vladislavs Vāsa ir dzimis 1595. gada 9.jūnijā Lobzovā, netālu no Krakovas, Polijas un Zviedrijas karaļa Sigismunda III Vāsas un viņa sievas Austrijas erchercogienes Annas ģimenē. Trīs gadu vecumā viņš zaudēja māti, viņu audzināja galma dāma Urzula Meijerine, vēlāk katoļu garīdznieki. Poļu-krievu kara (1609-1618) laikā 1610. gadā Septiņu bajāru padome, kas bija atcēlusi Krievijas caru Vasiliju Šuiski, ievēlēja 15 gadīgo Vladislavu Vāsu par caru, ar noteikumu, ka viņam ir jāpāriet pareizticībā. Viņa tēvs Sigismunds III tam nepiekrita un tā vietā piedāvāja pats kļut par Krievijas reģentu, kam savukārt nepiekrita bajāri. Pēc Mihaila I Romanova ievēlēšanas par caru Vladislavs Vāsa 1616. gadā kopā ar Zaporožjes kazakiem organizēja jaunu karagājienu uz Maskavu, ko nespēja to ieņemt. 1618. gadā Deuļino miera līgumā Vladislavs atzina Mihaila Romanova reģenta tiesības, bet neatteicās no Maskavas lielkņaza titula līdz pat mūža beigām. Pēc tēva nāves viņš 1632. gadā, kad viņš kļuva par Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti, Vladislavs uzsāka jaunu Poļu-krievu karu (1632–1634) un atguva Smoļenskas zemi. "Mūžīgā miera līguma" parakstīšanas laikā Poļanovā Maskavas sūtņi viņam piedāvāja 20 tūkstošus rubļu zeltā par atteikšanos no cara titula un carisko regāliju atgriešanu Krievijai.

1633.—1634. gada kara laikā ar Osmaņu impēriju Vladislavs IV piespieda turkus parakstīt miera līgumu, kurā apņēmās neļaut Ukrainas kazakiem iebrukt Osmaņu zemēs, bet Krimas tatāriem iebrukt Polijas-Lietuvas zemēs.

Karalis Vladislavs IV mira 1648.gada 20. maijā netālu no Viļņas laikā, kad sākās Ukrainas kazaku sacelšanās Bogdana Hmeļņicka vadībā, kas vēlāk izraisīja jaunu Poļu-krievu karu (1654—1667) un Otro Ziemeļu karu, iznīcinot Polijas-Lietuvas lielvalsts varenību.

Viļņas katedrāles Svētā Kazimira kapela, kurā apglabāta Vladislava IV sirds.

Viņa sirds tika apglabāta Viļņas katedrāles Svētā Kazimira kapelā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Vāsas dinastijas valdnieks Arms of the House of Vasa.svg
Priekštecis:
Vasilijs IV Šuiskis
Krievijas cars
1610.-1613.
Pēctecis:
Mihails I Romanovs
Priekštecis:
Sigismunds III Vāsa
Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis
16321648
Pēctecis:
Jans II Kazimirs Vāsa