Krievijas—Ukrainas robeža

Vikipēdijas lapa
Hoptivkas—Ņehotejevkas (Eiropas autoceļu maršruta E105 jeb nacionālo autoceļu M20 un M2) robežkontroles punkts 2010. gadā.

Krievijas—Ukrainas robeža ir 2295 km gara starpvalstu robeža, no kā 1974 km veido zemes robeža, bet 321 km — jūras robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Krievijas Federācijas un Ukrainas — teritorijas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā starpvalstu robežai tās pirmssākumi meklējami 1918. gadā pēc Krievijas Impērijas sabrukuma un Ukrainas Tautas Republikas nodibināšanas. Padomju Savienības laikā robeža formāli pastāvēja starp Ukrainas PSR un Krievijas PFSR, un mūsdienu aprises ieguva 1954. gadā līdz ar Krimas apgabala pievienošanu Ukrainas PSR.

1991. gadā pēc PSRS sabrukuma un Ukrainas neatkarības pasludināšanas sākās sarunas par starpvalstu robežas demarkāciju, kas beidzās ar līgumu, kuru 2010. gada 17. maijā parakstīja abu valstu ārlietu ministri, un tas stājās spēkā 29. jūlijā.

2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu un daļu no Donbasa, Ukraina pieprasīja atjaunot tās teritoriālo integritāti. Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ekskalēja to plaša mēroga karā.