Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krievu karagājiens notika uz Sakalas zemi (pie Vīlandes, kartē - Fellin) un Rēveles zemi (kartē - Reval).

1223. gada krievu karagājiens uz Igauniju notika 1223. gada beigās. Karagājienu organizēja Suzdaļas kņazs Jurijs (Georgijs) Vsevolodovičs, un to vadīja viņa brālis Novgorodas kņazs Jaroslavs Vsevolodovičs un Pleskavas kņazs Vladimirs Mstislavičs. Krievu karaspēks ar apmēram 20 000 vīriem ieradās Ugaunijas zemē, nometināja savus garnizonus Tērbatas un Otepē pilīs un caur Sakalas zemi devās uz Livoniju, tomēr ceļā sastaptais Sāmsalas karaspēks pārliecināja viņus vispirms doties pret dāņu rokās esošo Rēveles cietoksni. Apvienotais krievu un igauņu karaspēks četras nedēļas aplenca Lindanises pili (tagad - Tallina), bet nespēja to ieņemt [1]. Tajā laikā Zobenbrāļu ordenis savukārt uzbruka Tērbatai un Jervai.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XXVII. 3.-4.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 30. augustā.