Otepē

Otepē
Otepē;
	Pagasta pilsēta
Otepää
	Otepē
	Koordinātas: 58°03′N 26°30′E / 58.050°N 26.500°EKoordinātas: 58°03′N 26°30′E / 58.050°N 26.500°E
Valsts	Igaunija
Apriņķis	Valgas apriņķis
Pagasts	Otepē pagasts
Dibināta	1116
Pilsētas tiesības	1938
Platība
• Kopējā	6,2 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	2 155
• blīvums	347,6/km²
Pasta indekss	67404
Mājaslapa	www.otepaa.ee
	Otepē Vikikrātuvē

Otepē (igauņu: Otepää), senāk latviski Odenpeja (latīņu: castrum Odempe),^[2] ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).^[3] Otepē regulāri notiek distanču slēpošanas sacensības, arī FIS distanču slēpošanas pasaules kausa izcīņas posmi. Tehvandi sporta kompleksā ir arī K90 tramplīns ar skatutorni (uzbūvēts 2007. gadā^[4]) un šautuves, līdz ar to tur var notikt arī tramplīnlēkšanas, ziemeļu divcīņas un biatlona sacīkstes. Arī populārā Tartu maratona distances (dažādos sporta veidos - slēpošanā, skriešanā, riteņbraukšanā, u.c.) parasti sākas Otepē pilsētā.

Pilsētā ir gan Slēpošanas sporta muzejs^[5], gan Igaunijas Karoga muzejs^[6] - tieši Otepē baznīcā 1884. gada 4. jūnijā tika iesvētīts pašreizējais zili-melni-baltais Igaunijas Republikas karogs, tolaik Tartu Universitātes Igauņu studentu biedrības karogs.

Vēsture

Otepē rakstiskās liecībās pirmo reizi pieminēta 1116. gadā, kad šeit uzcelts cietoksnis lāča galvas formā (Otepē igauņu valodā nozīmē 'lāča galva').^[7] Šajā laikā Otepē bija Ugaunijas galvenais pilskalns. 1208. gadā to nodedzināja letu un līvu karavīri kopā ar saviem sabiedrotajiem krustnešiem no Rīgas. 1216./1217. gada ziemā notika Otepē kauja starp Novgorodas un Pleskavas krievu karaspēku un Otepē pils (latīņu: castrum Odempe) aizstāvjiem (ugauņiem un to sabiedrotajiem krustnešiem, letiem un līviem). Pēc krustnešu uzvaras Tērbatas kaujā 1224. gadā Otepē uzbūvēja mūra cietoksni, kas bija pirmais šāds cietoksnis Igaunijā - tā drupas saglabājušās līdz mūsdienām. Pilsēta vairākkārt nopostīta - gan Ziemeļu kara laikā 1702. gadā, gan II pasaules kara laikā 1944. gadā.

19. gadsimta vidū pilsēta tika saukta par Nustaku (no vācu: Nusstage), līdz 1922. gadā tā atguva vēsturisko nosaukumu Otepē.

Atsauces

↑ https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 29 jūnijs 2024.
↑ «Rusova Livonijas hronikas I. daļa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 8. maijā. Skatīts: 2010. gada 1. jūnijā.
↑ Par Otepē ceļvedī In Your Pocket Arhivēts 2008. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angļu valodā), informācija iegūta 04.02.2008
↑ Informācija Tehvandi sporta centra mājaslapā Arhivēts 2007. gada 11. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angļu valodā), informācija iegūta 04.02.2008
↑ Ekstrēmi piedzīvojumi, savvaļas dzīvnieki un ceļš Arhivēts 2016. gada 9. aprīlī, Wayback Machine vietnē., raksts Neatkarīgajā Rīta Avīzē, publicēts 2007.08.10
↑ Raksts Latvijas Vēstnesī, publicēts 17.01.1997, informācija iegūta 04.02.2008
↑ Vēsture pilsētas mājaslapā (angļu valodā), informācija iegūta 04.02.2008

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Otepē.
Otepē pagasta mājaslapa
Tehvandi sporta centra mājaslapa
Tartu maratona mājaslapa
Slēpošanas iespējas Igaunijā, apskats portālā raid.lv

Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-4d3da6180034aa759d9acaab791f9e0e74bfec49-1] ttps://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 29 jūnijs 2024.

[2] «Rusova Livonijas hronikas I. daļa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 8. maijā. Skatīts: 2010. gada 1. jūnijā.

[3] Par Otepē ceļvedī In Your Pocket Arhivēts 2008. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angļu valodā), informācija iegūta 04.02.2008

[4] Informācija Tehvandi sporta centra mājaslapā Arhivēts 2007. gada 11. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angļu valodā), informācija iegūta 04.02.2008

[5] Ekstrēmi piedzīvojumi, savvaļas dzīvnieki un ceļš Arhivēts 2016. gada 9. aprīlī, Wayback Machine vietnē., raksts Neatkarīgajā Rīta Avīzē, publicēts 2007.08.10

[6] Raksts Latvijas Vēstnesī, publicēts 17.01.1997, informācija iegūta 04.02.2008

[7] Vēsture pilsētas mājaslapā (angļu valodā), informācija iegūta 04.02.2008

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]