Krievu partija

Krievu partija, sākotnēji Demokrātiskās iniciatīvas centrs, bija 1989. gadā dibināta Latvijas sabiedriskā un, kopš 1993. gada, politiskā organizācija, kas pastāvēja līdz 2007. gadam.

Vēsture

Dibināta 1989. gada 10. jūnijā Mihaila Gavrilova, Oļega Vovka un Sergeja Dīmaņa vadībā. 1989. gadā no DIC tika ievēlēti vairāki Rīgas Tautas deputātu padomes deputāti (to skaitā M. Gavrilovs, O. Vovks un Vladimirs Buzajevs), 1990. gadā — 5 Augstākās Padomes deputāti, tai skaitā S. Dīmanis, M. Gavrilovs un Staņislavs Buka. S. Dīmanis kļuva par Augstākās Padomes frakcijas "Līdztiesība" priekšsēdētāju. 1991. gada rudenī daļa deputātu izveidoja atsevišķu DIC frakciju (sasniedz 10 deputātus).

DIC izdeva avīzi "Реформа". 1993. gadā kopā ar Baltijas konstitucionālo partiju veidoja Krievu nacionālo demokrātisko sarakstu, kurš neiekļuva 5. Saeimā, saņemot 1,16 % balsu. 1995. gadā DIC tika pārdēvēts par Krievu partiju.

1997. gadā Krievu partija ieguva vienu vietu Rīgas domē, piedaloties vēlēšanās patstāvīgi. 1998. gadā piedaloties PCTVL kopīgajā sarakstā ieguva vienu vietu 7. Saeimā. 2001. gadā partija izstājās no apvienības PCTVL, piedaloties atsevišķi Rīgas domes vēlēšanās, kur ieguva vienu vietu (M. Gavrilovs). 2002. gada sākumā Krievu partija pārdzīvoja krīzi sakarā ar divu Koordinācijas komitejas locekļu atklāto vēstuli, kurā tika prasīta biedru pārreģistrācija. 2002. gada rudenī Saeimas vēlēšanās ieguva 0,5 % balsu, piedaloties atsevišķi. Iestājoties apvienībā "Dzimtene", 2005. gadā tās kopīgajā sarakstā ar Latvijas Sociālistisko partiju piedalījās Rīgas Domes vēlēšanās, iegūstot vienu vietu (M. Gavrilovs). 2007. gadā partija pārvērtās biedrībā, tās ilggadējam līderim M. Gavrilovam iestājoties Latvijas Pirmajā partijā. 2020. gadā tika sākts biedrības "Krievu partija" likvidācijas process, kurš noslēdzās 2021. gada 12. augustā.

Literatūra

Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988-2002) — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 362.—367. lpp.