Vladimirs Buzajevs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vladimirs Buzajevs
Владимир Викторович Бузаев
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs.jpg
Vladimirs Buzajevs 2006. gadā
Saeimas deputāts
Amatā
2002 — 2010

Dzimšanas dati 1951. gada 8. oktobrī (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Žukovka, Brjanskas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība krievs
Politiskā partija Līdztiesība (1993-2007)
PCTVL
LKS
Profesija ģeologs
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Vladimirs Buzajevs (krievu: Владимир Викторович Бузаев; dzimis 1951. gada 8. oktobrī, Žukovkā, Brjanskas apgabalā, Krievijas PFSR) ir Latvijas krievu izcelsmes ģeologs, politiķis un publicists, 8. Saeimas un 9. Saeimas deputāts no PCTVL. Tehnisko zinātņu kandidāts, Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs. Rīgas domes deputāts (2020).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Brjanskas apgabalā Krievijas PFSR. 1973. gadā absolvēja studijas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, strādāja par ģeologu un ģeofiziķi. 1982. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju hidroģeoloģijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādāja Valsts Ģeoloģijas dienestā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā ievēlēts par Rīgas tautas deputātu padomē, darbojās Interfrontē.[1] 1993. gadā V. Buzajevs parakstīja uzsaukumu par Latvijas nepilsoņu organizācijas dibināšanu un bija partijas „Līdztiesība” dibinātāju skaitā, bija Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs (1994-2001). 1998. gadā sāka strādāt par Saeimas deputāta palīgu.

2000. gadā V. Buzajevs naturalizācijas ceļā ieguva Latvijas pilsonību, 2001. gadā tika ievēlēts par "Līdztiesības" priekšsēdētāju (palika amatā līdz 2007. gadam), kā arī tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu. Domē viņš vadīja PCTVL frakciju.

2002. gadā V. Buzajevu no PCTVL saraksta ievēlēja par 8. Saeimas deputātu. Saeimā viņš bieži iesaistījās diskusijās ar citu frakciju pārstāvjiem un konfliktos ar Saeimas sēžu vadītājiem.[2] 2004. gadā par Saeimas kārtības ruļļa neievērošanu viņu uz vairākām sēdēm atstādināja no līdzdalības parlamenta darbā.

2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā. PCTVL 4. kongresā ievēlēts par partijas domes priekšsēdetāju. 2008. gadā V. Buzajevs pārstāvēja N. Andrejevu Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas sēdē (spriedums Andrejevas labā 2009. gadā).

2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās PCTVL saraksts neguva vēlētāju atbalstu un V. Buzajevs zaudēja Saeimas deputāta mandātu. 2012. gadā ievēlēts par LCK līdzpriekšsēdētāju.

2014. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 12. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta. 2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču Latvijas Krievu savienība netika ievēlēta Saeimā. V. Buzajevs kandidēja arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts. 2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Неграждане Латвии (2007, Latvijas nepilsoņi).
  • Citizens of a non-existent state (2008, 2011, līdzautors)
  • Современная европейская этнократия: Нарушение прав национальных меньшинств в Эстонии и Латвии (2009, kopā ar I. Ņikiforovu: Mūsdienu Eiropas etnokrātija: nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpšana Igaunijā un Latvijā, ISBN 978-5-9990-0002-6)
  • Как выживают русских (2010, Kā izspiež krievus).
  • Правовое положение русскоязычного меньшинства в Латвии (2012, Krievvalodīgās minoritātes tiesiskais stāvoklis Latvijā)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]