Vladimirs Buzajevs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vladimirs Buzajevs
Владимир Викторович Бузаев
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs.jpg
Vladimirs Buzajevs 2006. gadā
Saeimas deputāts
Amatā
2002 — 2010

Dzimšanas dati 1951. gada 8. oktobrī (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Žukovka, Brjanskas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība krievs
Politiskā partija Līdztiesība (1993-2007)
PCTVL
Profesija ģeologs
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Vladimirs Buzajevs (krievu: Владимир Викторович Бузаев; dzimis 1951. gada 8. oktobrī, Žukovkā, Brjanskas apgabalā, Krievijas PFSR) ir krievu tautības Latvijas ģeologs, politiķis un publicists, 8. Saeimas un 9. Saeimas deputāts no PCTVL. Tehnisko zinātņu kandidāts, Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Krievijas PFSR, Brjanskas apgabalā. 1973. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. 1982. gadā aizstāvēja kandidāta disertāciju hidroģeoloģijā, veicis zinātniskus pētījumus ģeoloģijā un ģeofizikā. Darba vieta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas - Valsts Ģeoloģijas dienests.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā ievēlēts par Rīgas tautas deputātu padomē, pašvaldībā darbojies līdz 1994. gadam. Aktīvi darbojās Interfrontē.[1] 1993. gadā V. Buzajevs parakstīja uzsaukumu par Latvijas nepilsoņu organizācijas dibināšanu un bija partijas „Līdztiesība” dibinātāju skaitā. 1994.-2001. gadā - Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs. 1998. gadā sāka strādāt parlamentā, kā Saeimas deputāta palīgs.

Par Latvijas pilsoni V. Buzajevs kļuva 2000. gadā, veicot naturalizācijas procesu; līdz ar to viņš varēja kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. 2001. gadā V. Buzajevs tika ievēlēts par "Līdztiesības" priekšsēdētāju (palika amatā līdz 2007. gadam), kā arī tika ievēlēts par Rīgas Domes deputātu. Domē viņš vadīja PCTVL frakciju.

2002. gadā no PCTVL saraksta V. Buzajevs tika ievēlēts par 8. Saeimas deputātu. Saeimā viņš kļuva par aktīvāko oratoru,[2] bieži iesaistoties asās diskusijās ar citu frakciju pārstāvjiem un konfliktos ar Saeimas sēžu vadītājiem. 2004. gadā par Saeimas kārtības ruļļa neievērošanu uz vairākām sēdēm ticis atstādināts no līdzdalības parlamenta darbā.

2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā. PCTVL 4. kongresā ievēlēts par partijas domes priekšsēdetāju. 2008. gadā V. Buzajevs pārstāvēja N. Andrejevu Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas sēdē (spriedums Andrejevas labā 2009. gadā).

2010. gada 10. Saeimas vēlēšanas PCTVL bija ļoti neveiksmīgas, saraksts neguva vēlētāju atbalstu un V. Buzajevs zaudēja Saeimas deputāta mandātu.

2012. g. ievēlēts par LCK līdzpriekšsēdētāju.

Publicistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2007. g. — publicējis brošūru "Неграждане Латвии" (Latvijas nepilsoņi).
  • 2008. g. — līdzautors brošūrai "Citizens of a non-existent state" (2., papildinātais izdevums 2011. g.)
  • 2009. g. — kopā ar I. Ņikiforovu publicēja grāmatu «Современная европейская этнократия: Нарушение прав национальных меньшинств в Эстонии и Латвии» (Mūsdienu Eiropas etnokrātija: nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpšana Igaunijā un Latvijā; ISBN 978-5-9990-0002-6).[3]
  • 2010. g. — publicējis brošūru "Как выживают русских" (Kā izspiež krievus).[4]
  • 2012. g. — publicējis grāmatu «Правовое положение русскоязычного меньшинства в Латвии» (Krievvalodīgās minoritātes tiesiskais stāvoklis Latvijā)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]