Krievu valoda Izraēlā

Vikipēdijas lapa
Informācijas izkārtne pie Iekšlietu ministrijas Haifā. No augšas uz leju: ivrits, arābu, angļu un krievu valodā

Krievu valoda Izraēlā ir viena no visplašāk lietotajām valodām valstī, jo īpaši to iedzīvotāju vidū, kas atgriezušies no bijušās Padomju Savienības.

Pirmo reizi krievu valoda Palestīnā kļuva pamanāma 19. gadsimtā, kad Krievijas Impērijas ģeopolitikas ietvaros tā sāka šeit būvēt Maskavas patriarhāta pareizticīgo tempļus un klosterus. 19. gadsimta beigās no Krievijas un tai piederošās Polijas sākās ebreju izceļošana uz Palestīnu, daļa no kuriem pārvaldīja krievu valodu.

PSRS laikā izbraukšana no tās bija stipri ierobežota. Tikai pēc pārbūves sākuma, no 1989. gada Izraēlā ieradās vairāk nekā 1 miljons imigrantu, no kuriem lielākajai daļai krievu valoda ir dzimtā vai vismaz otrā valoda. Liela daļa no tiem nebija ebreji pēc reliģiskajiem halahas likumiem — 2005. gadā tādu skaits sasniedza 50%.[1] 2022. gadā aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj Izraēlas iedzīvotāju bija krievvalodīgie.[2] Lielais krievvalodīgo skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā.[3] "Krievu geto" rajonos, kā dažkārt sauc Ašdodas un citu pilsētu rajonus ar krievvalodīgo iedzīvotāju vairākumu,[4] iespējams iztikt bez valsts valodas. Vietējie iedzīvotāji šos rajonus centās atstāt, tajos arī vēl tagad, kad situācija sāk izlīdzināties, ir nelabvēlīga sociālā un kriminālā situācija.[4]

Izraēlas parlamentā krievvalodīgās diasporas partijas vairākkārt ierosinājušas piešķirt krievu valodai oficiālu statusu valstī,[5] taču vairākums šos priekšlikumus vienmēr noraidījis. Neraugoties uz to, valsts iestādes parasti sniedz informāciju ne tikai oficiāli atzītajās valodās — ivritā, arābu un neoficiālajā, bet plaši lietotajā angļu, bet arī krievu un amharu valodās. Krievu valoda tiek mācīta daļā Izraēlas skolu kā svešvaloda, un izglītība tikai ivritā lielā mērā palīdz integrēt sabiedrībā jauno paaudzi.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Harriet Sherwood. «'Russian vote' in Israel integrates into political mainstream». The Guardian (en-GB), 2013-01-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-06-09.
  2. «Ukraine War Sparks Divisions Among Israel's Russian Population - Worldcrunch». worldcrunch.com (angļu). Skatīts: 2023-06-09.
  3. Dowty, Alan (2004). Critical issues in Israeli society. Westport, Conn.: Praeger. ISBN 9780275973209.
  4. 4,0 4,1 4,2 «An Angel in the Russian Ghetto'». Haaretz (angļu). Skatīts: 2023-06-09.
  5. «Газеты пишут о возможном изменении статуса русского языка в Израиле». www.demoscope.ru. Skatīts: 2023-06-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]