Kristīgā demokrātija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kristīgā demokrātija ir politiska ideoloģija, kas radās 19. gadsimta Eiropā, katoļu sociālās mācības[1]un arī neokalvinisma ietekmē. Tā tika izdomāta kā mūsdienu demokrātisko ideju un tradicionālo kristīgo vērtību kombinācija, kas ietver sociālo taisnīgumu, kā arī sociālās mācības, kuras dažādās pasaules daļās atbalsta katoļu, luterāņu, reformātu, vasarsvētku un citu konfesionālu kristietības tradīcijas. [2] [4] Pēc Otrā pasaules kara kristīgās demokrātijas veidošanā savu izveides lomu spēlēja attiecīgi katoļu un protestantu neosholastikas un sociālā evaņģēlija kustības. [5]

Politiskajā spektrā kristīgā demokrātija bieži tiek uzskatīta par centriski labējo kultūras, sociālajos un morāles jautājumos, bet centriski kreisi "attiecībā uz ekonomikas un darba jautājumiem, pilsoņu tiesībām un ārpolitiku". [6] [8] Kristīgie demokrāti atbalsta sociālo tirgus ekonomiku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Heywood, 2012, 83. lpp.
  2. Freeden, 2004, 82. lpp.
  3. Robeck, Yong, 178. lpp.
  4. Pentecostals have also secured parliamentary representation in countries such as Australia, Colombia, Nicaragua, and Peru, and have helped form Christian political parties that have won parliamentary seats. A noteworthy case is Sweden's Christian Democrats party, not only because it is in a continent where Pentecostals have struggled to make political headway but also because its Pentecostal founder, Lewi Pethrus, who challenged secularization by creating institutions to foster a Christian counterculture, was active at a time when Pentecostals in Sweden or the United States shunned politics.[3]
  5. Witte, 1993, 9. lpp.
  6. Vervliet, 2009, 48–51. lpp.
  7. Kte'pi, 2009, 131. lpp.
  8. The basic tenets of Christian democracy call for applying Christian principles to public policy; Christian democratic parties tend to be socially conservative but otherwise left of center with respect to economic and labor issues, civil rights, and foreign policy.[7]