Latvija pirmajā vietā
| Latvija pirmajā vietā | |
|---|---|
 | |
| Priekšsēdētājs | Ainārs Šlesers |
| Valde |
Ainārs Šlesers Vilis Krištopans Edmunds Zivtiņš Līga Krapāne Ringolds Balodis |
| Dibināta | 2021. gada 14. augusts |
| Galvenā mītne |
Mūkusalas iela 41 Rīga, Latvija |
| Biedri (2024) | 1285▲[1] |
| Ideoloģija | |
| Politiskā pozīcija | labēja |
| Eiropas filiāles | Eiropas Kristiešu politiskā kustība[2] |
| Eiropas Parlamenta grupa | Patrioti Eiropai[3] |
| Oficiālās krāsas | sarkana |
| 14. Saeima |
9 / 100 |
| Eiroparlaments |
1 / 9 |
| Valdība |
0 / 15 |
| Rīgas dome |
0 / 60 |
| Vadītās pašvaldības |
0 / 43 |
| Mājaslapa | |
|
latvijapirmajavieta | |
|
| |
"Latvija pirmajā vietā" (saīsinājumā LPV) ir 2021. gada 14. augustā dibināta populistiska,[4] sociāli konservatīva, labēja Latvijas politiskā partija.[5] Tās valdes priekšsēdētājs ir Ainārs Šlesers. Pirmoreiz reģistrēta 2021. gada 1. jūlijā kā biedrība "Latvija — pirmā" (sākotnēji "Latvija — pirmajā vietā"),[6] politiskā partija tika nodibināta 2021. gada 14. augustā kongresā Rīgā[7] un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 10. septembrī.[8] Partija ir pārstāvēta 14. Saeimā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gada jūnijā uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers paziņoja, ka viņš veidos jaunu partiju, lai kandidētu 2022. gada Saeimas vēlēšanās. 1. jūlijā A. Šlesers nodibināja biedrību "Latvija — pirmajā vietā".[9]
Partijas dibināšanas kongress notika Rīgā 2021. gada 14. augustā. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Jūliju Stepaņenko. Viņa tika izvirzīta arī par partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam, savukārt A. Šlesers tika izvirzīts par partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam, bet bijusī Saeimas deputāte Linda Liepiņa ir partijas Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte.[9] Par vienu no svarīgākajām tēmām partijas komunikācijā ar vēlētājiem kļuva valdības rīcības cīņā pret COVID-19 pandēmiju apstrīdēšana, tostarp iestājoties pret obligāto vakcināciju.[10] 10. septembrī partija tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, par tās ģenerālsekretāru tika iecelts bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars (20. oktobrī miris no COVID-19 izraisītajām komplikācijām).[11]
Partijai īslaicīgi bija divi deputāti Saeimā — Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova, abas ievēlētas no partijas "Saskaņa" saraksta 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 4. martā abas izslēdza no partijas,[12] jo partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja paplašināto partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā sekām Latvijā. Savukārt Ļ. Švecova 3. martā Saeimā nebalsoja par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.[13]
14. Saeimas vēlēšanās partijas sarakstā kandidēja arī vairāki partijas "Gods kalpot Rīgai!" biedri,[14] ieskaitot bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu. Vēlēšanās partija "Latvija pirmajā vietā" saņēma 6,24% vēlētāju atbalsta, iegūstot 9 vietas 14. Saeimā. 2023. gada jūnijā O. Burovs paziņoja, ka pamet "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju, viļoties par tās tuvināšanos partijai "Stabilitātei!".[15]
2024. gadā pēc neveiksmīgām sarunām ar Eiroparlamenta konservatīvo grupu partijas deputāts Krištopans un partija pievienojās Eiroparlamenta politiskajai grupai "Patrioti Eiropai",[16] kuru prese bieži sauc par galēji labēju, tomēr tās sastāvā ir arī spēki, kurus par tādiem neuzskata, piemēram, Čehijas partija "Neapmierināto pilsoņu akcija".[17]
Vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiroparlamenta vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2024. | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 6,16 | 1 / 9 |
Saeimas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 6,24 | 9 / 100 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-03-16.
- ↑ «Our members and associates». ECPM. Skatīts: 2024-06-07.
- ↑ «Krištopans ar Orbāna un Lepēnas domubiedriem darbosies jaunajā galēji labējā EP grupā». Latvijā (latviešu). 2024-07-08. Skatīts: 2024-07-09.
- ↑ «Politologi pirms velēšanāš vērtē partijas, nosauc visskandalozāko». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-09-06.
- ↑ «Partijas 'Latvija pirmajā vietā' premjera kandidāts būs Šlesers, Valsts prezidenta amata kandidāte – Stepaņenko». LETA (latviešu). DELFI. 2021. gada 14. augusts. Skatīts: 2021. gada 14. augusts.
- ↑ «Biedrība "Latvija - pirmajā vietā"» (latviešu). Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. Augustsss. Skatīts: 2021. gada 14. augusts.
- ↑ «Notiks Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" dibināšanas kongress». LETA (latviešu). TV NET. 2021. gada 14. augusts. Skatīts: 2021. gada 14. augusts.
- ↑ «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ». www.firmas.lv (latviešu). 2021-09-10. Skatīts: 2021-12-07.
- ↑ 9,0 9,1 Klūga Māris. «Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko». LETA (latviešu). LSM.lv, 2021. gada 14. augusts. Skatīts: 2021. gada 14. augusts.
- ↑ www.DELFI.lv. «Pēc inficēšanās ar Covid-19 miris Arnis Cimdars». delfi.lv (latviešu), 2021-10-20. Skatīts: 2022-05-23.
- ↑ Raivis Spalvēns. «Reģistrēta partija 'Latvija pirmajā vietā'; ģenerālsekretāra amatā iecelts Cimdars». delfi.lv (latviešu), 2021-09-10. Skatīts: 2021-09-10.
- ↑ «Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.
- ↑ No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu lsm.lv 2022. gada 4. martā
- ↑ «Latvia». Europe Elects (en-US). Skatīts: 2022-09-29.
- ↑ «Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-21.
- ↑ «Orbāna un Lepēnas eiroskeptiķu grupai pievienojas visa partija “Latvija pirmajā vietā"». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-11.
- ↑ «Orbāns Eiropas Parlamentā veido jaunu nacionālpatriotisku grupu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-11.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
