Kristens Mihals
| Kristens Mihals Kristen Michal | |
|---|---|
.jpg) Kristens Mihals 2024. gadā | |
| Igaunijas premjerministrs | |
|
Amata sākums 2024. gada 23. jūlijs | |
| Prezidents | Alars Kariss |
| Priekštecis | Kaja Kallasa |
| Igaunijas klimata ministrs | |
|
Amatā 2023. gada 17. aprīlis — 2024. gada 23. jūlijs | |
| Premjerministrs | Kaja Kallasa |
| Priekštecis | Madiss Kallass |
| Pēctecis | Joko Alendere |
| Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs | |
|
Amatā 2015. gada 9. aprīlis — 2016. gada 23. novembris | |
| Premjerministrs | Tāvi Reivass |
| Priekštecis | Urve Palo |
| Pēctecis | Kadri Simsone |
| Igaunijas tieslietu ministrs | |
|
Amatā 2011. gada 6. aprīlis — 2012. gada 10. decembris | |
| Premjerministrs | Andruss Ansips |
| Priekštecis | Reins Langs |
| Pēctecis | Hanno Pevkurs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1975. gada 12. jūlijā Tallina, Igaunijas PSR, PSRS (tagad  Igaunija) |
| Politiskā partija | Igaunijas Reformu partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Evelina Orasa |
| Bērni | 3 |
| Augstskola | Akadeemia Nord |
Kristens Mihals (igauņu: Kristen Michal; dzimis 1975. gada 12. jūlijā Tallinā) ir Igaunijas politiķis, pašreizējais Igaunijas premjerministrs. Pārstāv Igaunijas Reformu partiju, kopš 2024. gada septembra ir tās vadītājs. Iepriekš bijis tieslietu ministrs (2011—2012), ekonomikas un infrastruktūras ministrs (2015—2016) un klimata ministrs (2023—2024), kā arī vairāku sasaukumu Rīgikogu deputāts.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1996. līdz 2002. gadam Mihals dažādos līmeņos strādāja par Reformu partijas padomnieku. 2002. gadā viņš kļuva par premjerministra Sīma Kallasa padomnieku. Vienu gadu viņš bija Tallinas pilsētas centra rajona vecākais (2002—2003). 2003. gadā Mihals tika iecelts par Reformu partijas ģenerālsekretāru un ieņēma šo amatu līdz 2011. gadam. Viņš bija Rīgikogu deputāts no 2004. līdz 2007. gadam, no 2012. līdz 2015. gadam, kā arī no 2016. līdz 2023. gadam.[1]
2011. gada 6. aprīlī Mihals tika apstiprināts par tieslietu ministru Andrusa Ansipa valdībā, aizstājot Reformu partijas biedru Reinu Langu. 2012. gada decembrī atkāpās no amata pēc pusgadu ilgušā Reformu partijas finansēšanas skandāla.[2] No 2015. gada 9. aprīļa līdz 2016. gada 23. novembrim viņš ieņēma ekonomikas un infrastruktūras ministra amatu.
2023. gada 17. aprīlī kļuva par klimata ministru Kajas Kallasas valdībā. 2024. gada jūlijā pēc K. Kallasas demisijas sakarā ar kļūšanu par Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja amata kandidāti Mihals tika izvirzīts par premjerministra amata kandidātu.[3] 22. jūlijā parlaments Rīgikogu un prezidents Alars Kariss apstiprināja Mihalu par premjerministru.[4] 23. jūlijā viņš nodeva zvērestu un oficāli stājās amatā.[5] Tā paša gada 8. septembrī tika ievēlēts arī par Reformu partijas priekšsēdētāju.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Kristen Michal». valitsus.ee (igauņu). Skatīts: 2024. gada 22. septembrī.
- ↑ «Justice Minister Steps Down». err.ee (angļu). 2012. gada 6. decembrī. Skatīts: 2024. gada 22. septembrī.
- ↑ «Igaunijas prezidents uzdod veidot valdību klimata ministram Mihalam». lsm.lv. 2024. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 22. septembrī.
- ↑ «Igaunijas parlaments pilnvaro Mihalu veidot jauno valdību». lsm.lv. 2024. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 22. septembrī.
- ↑ «Igaunijā sākusi darbu jaunā valdība Kristena Mihala vadībā». lsm.lv. 2024. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 22. septembrī.
- ↑ «Reform Party elects Kristen Michal its new chair». err.ee (angļu). 2024. gada 8. septembrī. Skatīts: 2024. gada 22. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristens Mihals.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Kaja Kallasa |
Igaunijas Reformu partijas priekšsēdētājs 2024—pašlaik |
Pēctecis: amatā |
| Priekštecis: Kaja Kallasa |
Igaunijas premjerministrs 2024—pašlaik |
Pēctecis: amatā |
|