Kristofs Frīdrihs Neanders

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kristofs Frīdrihs Neanders
Christoph Friedrich Neander
Kristofs Frīdrihs Neanders
Personīgā informācija
Dzimis 1723. gada 28. decembrī
Iecava, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1802. gada 9. jūlijā (78 gadi)
Mežmuiža, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mācītāja K.F.Neandera siluets lapas augšā (J.K.Broces zīmējums, 4.sējums).

Kristofs Frīdrihs Neanders (Christoph Friedrich Neander; dzimis 1723. gada 28. decembrī, miris 1802. gada 9. jūlijā) bija vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Dobeles iecirkņa prāvests, Kurzemes dziesmugrāmatas autors. Tulkojis latviski daudzas baznīcas dziesmas. Jau studiju laikā uzņemts Jēnas brīvmūrnieku ložā „Zu den drei goldenen Rosen“.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežmuižas kungu māja (tagad: Augstkalnes vidusskola).

Dzimis 1723. gada 28.decembrī Iecavā. Mācījās pie privātskolotājiem un Jelgavas pilsētas skolā. 1740.-1743. gadā studēja teoloģiju Halles universitātē. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par mājskolotāju kādā Kurzemes muižā, vēlāk Liepājā. 1751. gadā viņu ordinēja par Kabiles luterāņu draudzes mācītāju. No 1756. gada strādāja par mācītāju Mežmuižā un Kukuros (Kuckern).

1773. gadā izdeva Kurzemes dziesmugrāmatu. No 1775. gada Dobeles diacēzes prāvests un konsistorijas loceklis. 1778. gadā Apgaismības ideju ietekmē izstrādāja jaunas baznīcas kārtības priekšlikumu Kurzemes hercogistei. 1778. gadā uzrakstīja dziesmuspēli "Scipions" (mūzikas autors Francis Ādams Feihtners (Franz Adam Veichtner), kas tika uzvesta hercoga Pētera galma teātrī Jelgavā. 1785. gadā atteicās kļūt par Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendentu. 1786. gadā nodrukāja jaunas baznīcas kārtības priekšlikumu, kas saturēja obligātu baznīcas palīdzību nabagiem un izglītības ieviešanu latviešu zemnieku bērniem. Kurzemes landtāgs to tomēr nepieņēma. 1787. gadā uzrakstīja oratoriju "Jēzus augšāmcelšanās pirmie svētki".

Miris 1802. gada 9. jūlijā Mežmuižā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cogitationes nonnullae de obligatione ad religionem omnium maxima. Halle, 1743;
  • Gedächtnißrede auf den weiland Hochwohlgeborenen Herrn Levin Grotthuß. Mitau, 1765;
  • Geistliche Lieder. Riga und Leipzig, 1766; Zweyte verbesserte Auflage, Riga und Mitau, 1768;
  • Neue Sammlung christlicher Gesänge, Frankfurt und Leipzig, 1773;
  • Geistliche Lieder. Zwote und letzte Sammlung, Riga, 1774; Dritte verbesserte Auflage, Riga 1779;
  • "Scipio", ein Singspiel in drey Aufzügen. Mitau, den 30. Junii 1778;
  • Dem ruhmwürdigen Andenken der selig verewigten Herzogin von Kurland Benigna Gottlieb. Mitau, 1782;
  • Elisens [von der Recke] geistliche Lieder, nebst einem Oratorium und einer Hymne von C.F. Neander, herausgegeben und komponiert von [Johann Adam] Hiller. Leipzig, 1783;
  • Entwurf zur Kirchenordnung (in: Diarium des kurländischen Landtages vom 14. September 1778), 1786;
  • "Die erste Feyer der Himmelfahrt Jesu", ein Oratorium. Zum Kirchgange Ihro Hochfürstlichen Durchlaucht der Herzogin in Musik gesetzt von F[ranz] A[dam] Veichtner. Mitau, den 15. April 1787.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Elisa C.C. von der Recke, Über C.F. Neanders Leben und Schriften. Eine Skizze, 1804;
  • Heinrich Döring, Die deutschen Kanzelredner des 18. und 19. Jahrhunderts, 1830;
  • Johann Friedrich von Recke/Karl Eduard Napierski, Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland, 3. Bd., 1831, 305-307 und 596 f. sowie Nachträge und Fortsetzungen. Bearb. von Theodor Beise, 2. Bd., 1861, 75 f.;
  • Eduard Emil Koch, Geschichte des Kirchenlieds und Kirchengesangs der christlichen, insbesondere der deutschen evangelischen Kirche, 6. Bd., 18693, 233-235;
  • Franz Brümmer, Deutsches Dichterlexikon, 2. Bd., 1877, 87;
  • Theodor Kallmeyer, Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Bearb. von Gustav Otto, 19102, 548 f.;
  • Irene Neander, Christoph Friedrich Neander. Ein Beitrag zur Geschichte der Aufklärung in Kurland (Diss. Jena), 1931;
  • Heinrich Schaudinn, Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts, 1937, 38;
  • Wilhelm Lenz (Hrsg.), Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710-1960, 1970, 542;
  • May Redlich, Lexikon deutschbaltischer Literatur. Eine Bibliographie, 1989, 241;
  • Goedeke IV, 1, 227 und XV, 330; - RGG2 IV, 476; - DLL 11, 77 f.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]