Pāriet uz saturu

Mežmuižas draudzes novads

Vikipēdijas lapa

Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē.

Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle^[1] (vācu: Kirchspiel Grenzhof) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Tagad bijušā Mežmuižas draudzes novada teritorija atrodas Dobeles un Jelgavas novados.

Mācītājmuižas (pastorāti) Mežmuižas draudzes novadā (1841)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežmuižas luterāņu draudzes baznīca un mācītājmuiža ar filiāli Sniķerē
Kalnamuižas luterāņu draudzes baznīca un mācītājmuiža ar filiāli Penkulē

Mežmuižas luterāņu baznīca
Kalnamuižas baznīca
Penkules baznīca (2000)
Sniķeres baznīcas drupas (2002)

Mežmuižas draudzes novada muižas (1841)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:^[1]

Kroņa muižas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sniķeres muiža (Schnickern) ar Kukuru (Kuckern) jeb Buķes pusmuižu
Cimeres muiža (Zimmern),
Penkules muiža (Pankelhof),
Auces muiža (Autzhof).

Privātās muižas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bukaišu muiža (Fockenhof) un Meža muiža (Grenzhof) ar Kārklu (Karkelhof) un Bierindenes (Davidshof) pusmuižām, Katriņas (Katarinenhof) mežniecību,
Blankenfeldes muiža (Blankenfeld) ar Jauno pusmuižu (Neuhof),
Vilces muiža (Wilzen) ar Mazvilces (Klein-Wilzen) pusmuižu,

Mūrmuiža (Gemauerthof) ar Dēnes (Dannenhof) pusmuižu,
Lielberķenes muiža (Groß-Berken) ar Vellnmuižu (Wellerhof),
Mazberķenes muižas (Klein-Berken),
Medes muiža (Medden),

Kalnamuiža (Hofzumberge) ar 5 pusmuižām — Jūles muižu (Julianenhof), Bites muižu (Bittenhof), Bīstrummuižu (Bistramshof), Pēterkalnes muižu (Peterberghof) un Ružu muižu (Ruschenhof),
Stegulu muiža (Stehgulen).

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežmuižas un Sesavas draudžu novadi 1770. gada kartē.

Mežmuižas pils Augstkalnē
Bukaišu muižas kungu māja (pirms 1905)
Kalnamuiža (pirms 1930)
Blenkenfeldes muižas kalpu māja ar caurbrauktuvi
Blenkenfeldes muižas kungu māja
Berķenes muiža (2015)
Stegules muiža

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 17. novembris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Kalnamuiža no [1] (bijušā Mežmuižas draudzes novada muižu nosaukumi latviski)

s d l Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums (pēc 1617. gada)

Galvenās hercogu rezidences¹	Sēlpils Jelgavas pils Kuldīgas pils²

Pilsētas	Jelgava (galvaspilsēta) Kuldīga (agrākā galvaspilsēta 1596—1616) Ventspils Bauska Liepāja Jēkabpils Jaunjelgava Grobiņa Sēlpils (1621—1705) Subate (1680—18. gs)

Miesti	Durbe Kandava Sabile Talsi Tukums

Jelgavas virspilskunga iecirknis Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi	Jelgavas draudzes novads Bauskas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Iecavas draudzes novads Baldones draudzes novads Sodu draudzes novads Meža draudzes novads Dobeles draudzes novads Jaunpils draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi	Kuldīgas draudzes novads Ventspils draudzes novads Alsungas draudzes novads Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads Gramzdas draudzes novads Saldus draudzes novads Ezeres draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis Talsu pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Vānes draudzes novads Talsu draudzes novads Auces draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Aizkraukles draudzes novads Neretas draudzes novads Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Piezīmes	¹sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava ² Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)

Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums (1819-1864)

Galvaspilsēta

Pilsētas

Miesti⁴

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas pilskunga iecirknis	Bauskas draudzes novads Iecavas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Baldones draudzes novads

Dobeles pilskunga iecirknis	Dobeles draudzes novads Jelgavas draudzes novads Sesavas draudzes novads Mežmuižas draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Kuldīgas pilskunga iecirknis	Kuldīgas draudzes novads Saldus draudzes novads

Ventspils pilskunga iecirknis	Ventspils draudzes novads Piltenes draudzes novads Dundagas draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukuma pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Jaunpils draudzes novads Auces draudzes novads

Talsu pilskunga iecirknis	Talsu draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Ārlavas draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Jaunjelgavas pilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Neretas draudzes novads Aizkraukles draudzes novads

Ilūkstes pilskunga iecirknis	Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes pilskunga iecirknis	Aizputes draudzes novads Alsungas draudzes novads Piltenes-Aizputes draudzes novads Sakas draudzes novads Valtaiķu draudzes novads Embūtes draudzes novads Gramzdas draudzes novads

Grobiņas pilskunga iecirknis	Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads

¹Palangas apvidu Kurzemes guberņai pievienoja 1819. gadā; ²Durbe pilsētas tiesības ieguva 1893. gadā; ³Grīva pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā; ⁴visiem minētajiem miestiem pilsētu tiesības piešķīra 1917. gadā.

s d l Dobeles apriņķa draudžu novadi (1819–1866)

Dobeles draudzes novads Jelgavas draudzes novads Sesavas draudzes novads Mežmuižas draudzes novads

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mežmuižas_draudzes_novads&oldid=3641635"