Augstkalne (Augstkalnes pagasts)
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Augstkalnes pagastā. Par apdzīvotu vietu Ūdrīšu pagastā skatīt rakstu Augstkalne (Ūdrīšu pagasts).
| Augstkalne | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Mežmuižas pils | |
  Augstkalne | |
| Koordinātas: 56°24′31″N 23°20′8″E / 56.40861°N 23.33556°EKoordinātas: 56°24′31″N 23°20′8″E / 56.40861°N 23.33556°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Dobeles novads |
| Pagasts | Augstkalnes pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,02 km2 |
| Augstums | 52 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 478 |
| • blīvums | 549/km² |
| Pasta nodaļa | LV-3709 Augstkalne |
 Augstkalne Vikikrātuvē | |
Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Svētes kreisajā krastā pie autoceļa P95 29 km no novada centra Dobeles un 85 km no Rīgas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Mežmuižas (Grenzhof) centra. 1938. gadā Mežmuižu pārdēvēja par Augstkalni. Apdzīvotā vieta izaugusi pēckara gados, kad ciems bija padomju saimniecības «Augstkalne» centrs.[3] Augstkalnē atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, bibliotēka, pasts, Mežmuižas luterāņu baznīca. Mežmuižas pils komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[4] Ciema dienviddaļā uz Svētes uzstādināts Augstkalnes dzirnavu ezers. 1 km uz ziemeļrietumiem no ciema centra izvietojies Augstkalnes lidlauks.
Mežā uz dienvidiem no Augstkalnes līdz Padomju armijas izvešanai atradās PSRS raķešu bāze (29. raķešu divīzijas 867. raķešu pulka 2. diviziona pozīcijas).[5]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc ilggadējo novērojumu datiem apdzīvotā vieta Latvijā ar vismazāko nokrišņu daudzumu gadā.[3]
Novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1593. gadā Mežmuižas mācītāja ģimenē dzimis literāts un valodnieks, Tērbatas universitātes rektors, pirmās latviešu vārdnīcas (1638) autors Georgs Mancelis (1593 - 1654). No 1621. līdz 1634. gadam par Mežmuižas mācītāju strādāja kontrreformācijas pretinieks, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors Pauls Einhorns (ap 1590 - 1655). No 1756. gada līdz savai nāvei par Mežmuižas mācītāju strādāja literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas (1766) autors Kristofs Frīdrihs Neanders (1723 - 1802). No 1816. līdz 1826. gadam Augstkalnē par ārstu strādāja literāts un komponists Kārlis Bursi (1791 - 1870).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Augstkalni». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Mežmuiža (Augstkalnes muiža)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 21. septembrī.
- ↑ Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-12 (SS4 Sandal) kodolraķešu Augstkalnes bāze no wikimapia.org
- ↑ OSP