Kristus tronī

Vikipēdijas lapa
"Kristus Pantokrators" kompozīcija ar imperatori Zoju un Konstantīnu IX Monomahu,mozaīka, 11. gs., sv. Sofijas katedrāle (Konstantinopole), Stambula

Kristus tronī” ir viens no ikonas “Kristus Pantokrators” veidiem ar tai piederošajiem atribūtiem - Evaņģēliju, svētībai pacelto roku, Kristus izskatu. Atšķirīgā iezīme ir tā, ka Jēzus Kristus vienmēr šajā ikonā ir attēlots pilnā augumā, sēžot tronī, zem kājām palikts spilvens.

Tronis simbolizē Visumu - visu redzamo un neredzamo pasauli. Kristus šeit ir Debesu Ķēniņš un Soģis. Radījis jaunas debesis un zemi Viņš ir jaunas pasaules sākums. Visa valdītājs, kurš sargā pasauli līdz savai otrajai atnākšanai.

Šis ikonogrāfiskais tips nereti sastopams monumentālajā glezniecībā un bijis īpaši izplatīts Bizantijā, kur blakus Pestītājam tika attēloti arī imperatori, tādejādi sakralizējot imperatoru varu. Piemēram, kompozīcijā Konstantinopoles Sv. Sofijas katedrālē, kur Kristus attēlots starp imperatoru Konstantīnu IX Monomahu un imperatori Zoju (XI gs.) Taču visbiežāk Kristus tronim blakus stāv eņģeļi. Iespējams arī abu šo kompozīciju sajaukums, piem., Kristum vienā pusē uz ceļiem nometies imperators Leo VI un otrā pusē Dievmāte un erceņģelis Gabriels, atgādinot par Pasludināšanas ainu. Šāda mozaīka atrodas pie Konstantinopoles Sv. Sofijas katedrāles ieejas (IX gs.)