Pašlaik nav tādu medikamentu vai ķirurģisko procedūru, ar ko varētu izārstēt Krona slimību.[2] Svarīga ārstēšanas daļa ir smēķēšanas atmešana (ja tiek smēķēts).[2] Katrs piektais ar Krona slimību slimais cilvēks tiek hospitalizēts ik gadu, pusei no viņiem nākamo desmit gadu laikā nepieciešama operācija.[2] Tiek ieteikts operācijas veikt pēc iespējas mazāk.[2] Tāpat ir ieteicams ik pēc pāris gadiem pēc saslimšanas veikt zarnu vēža pārbaudi ar kolonoskopiju.[2]
Krona slimība skar apmēram 3,2 cilvēkus uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā un Ziemeļamerikā.[3] Āfrikā un Āzijā šī ir mazāk izplatīta slimība.[4][5] Tā jau vēsturiski bijusi izplatītāka vairāk attīstītākajā pasaules daļā.[6] Tomēr arī jaunattīstības valstīs kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir palielinājies saslimušo skaits.[5][6] 2010. gadā no iekaisīgu zarnu slimībām pasaulē bija 35 tūkstoši mirušo;[7] tiem, kas saslimuši ar Krona slimību, bija nedaudz samazinājies dzīves ilgums.[2] Krona slimība sāk parādīties pusaudžu vecumā un tiem, kas ir 20—30 gadus veci, tomēr saslimšana var notikt jebkurā vecumā.[1][2] Slimība vienādi skar vīriešus un sievietes.[1] Slimība nosaukta gastroenterologa Barila Bernarda Krona vārdā.[8]
↑ 1,01,11,21,3«Crohn's Disease». National Digestive Diseases Information Clearinghouse (NDDIC). 2013. gada 10. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 12. jūnijs.
↑Lozano, R; Naghavi, M (Dec 15, 2012). "Global and regional mortality from 235 causes of death for 20 age groups in 1990 and 2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.". Lancet 380 (9859): 2095–128. doi:10.1016/S0140-6736(12)61728-0. PMID23245604.
↑Crohn BB, Ginzburg L, Oppenheimer GD (2000). "Regional ileitis: A pathologic and clinical entity. 1932". The Mount Sinai journal of medicine, New York 67 (3): 263–8. PMID10828911.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krona slimība.
