Krušvica ir leģendārās goplānu cilts senais centrs VII - IX gadsimtā. Pēc leģendas Krušvicā Peles tornī peles sagrauza pusleģendāro IX gadsimta pirms Pjastu dinastijas valdnieku Popelu (Popiel) un viņa ļauno, bet skaisto sievu Riksu (Ryksa). Mūsdienās saglabājies tornis netiek atzīts par tik vecu. Popels pieminēts Galla Anonīma, Jana Dlugoša un Marcina Kromera rakstos. Pēc Popela nāves Krušvicā 842. gadā sanācis konvents, lai izvēlētos jaunu valdnieku. Nevarēdami vienoties, tika nolemts, ka pirmais cilvēks, kurš ieies pa pilsētas vārtiem, tiks atzīts par valdnieku. Pēc leģendas tas izrādījies kāds ebrejs, vārdā Abrahams Prohovņiks. Viņš gan atteicās no troņa un Abrahama vietā par valdnieku ievēlēja pirmo Pjastu dinastijas kņazu.
Ap 1015. gadu sakarā ar sacelšanos pret kristietības ieviešanu Pomerānijā uz Krušvicu no Kolobžegas pārcēla Pomerānijas bīskapa sēdekli. Pilsētā atrodas 1120. gadā celtā romāņu stila Pētera un Pāvija baznīca (Parafia Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Kruszwicy).