Ksenotransplantācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ksenotransplantācija ir dzīvnieku šūnu, audu vai orgānu transplantācija cilvēkā [1], kā arī tādu cilvēka ķermeņa šķidrumu, šūnu, audu vai orgānu transplantācija, kuriem bijis ex vivo kontakts ar dzīvnieku šūnām, audiem vai orgāniem. Medicīnā pastāv būtisks cilvēka orgānu un audu transplantu trūkums, un ksenotransplantācija varētu būt viens no veidiem, kā šo problēmu mazināt. Ir veikti pētījumi, kas liecina par ksenotransplantācijas terapeitisko efektu neirodeģeneratīvo slimību un diabēta gadījumos. [2] Piemēram, no pelēm izolēts gamma retrovīruss tika izmantots divos klīniskos pētījumos bērniem ar X- saistīto kombinēto imūndeficīta slimību (X-SCID, "Bubble Boy Disease"). Lai gan terapija vairumā gadījumu uzlaboja bērnu veselības stāvokli, tomēr dažiem pacientiem izveidojās asins vēzis - leikēmija. Šie rezultāti parāda dzīvnieku vīrusu spēju izraisīt cilvēkam slimību, lai gan citos klīniskajos pētījumos ar gamma retrovīrusiem, kas izmantoti gēnu terapijā, audzēji nav konstatēti.[3]

Nozīmīgākā ētiskā problēma, kas saistīta ar ksenotransplantāciju, ir risku un ieguvumu līdzsvarošana, lai īstenotu laba darīšanas principu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]