Kubaņa

Šis raksts ir par upi. Par novadu skatīt rakstu Kubaņa (novads).

Kubaņa
Kubaņa pie Ustjlabinskas
Kubaņas baseins
izteka ieteka
Satekupes	Ullukama, Učkulana 43°27′40″N 43°5′46″E
Ieteka	Azovas jūra 45°20′21″N 37°24′11″E
Caurteces valstis	Krievija
Garums	870 km
Iztekas augstums	1339 m
Ietekas augstums	0 m
Kritums	1339 m
Vidējā caurtece	425 m³/s (Krasnodara)
Baseina platība	57900 km²
Galvenās pietekas	Urupa, Laba, Belaja
Kubaņa Vikikrātuvē

Kubaņa (krievu: Кубань, adigu: Псыж, kabardiešu: Псыжъ, abazīnu: Къвбина, karačaju un balkāru: Къобан) ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām. Senajiem grieķiem un romiešiem tā bija zināma kā Hipanisa (Ύπανις, Hypanis). Sākas Kaukāza kalnos Karačajā-Čerkesijā pie Elbrusa, satekot nelielajām Ullukamas un Učkulanas upītēm. Tek caur Stavropoles novadu, Adigeju un Krasnodaras novadu. Ietek Temrjukas līcī pie Temrjukas pilsētas.

Augštecē strauja kalnu upe, kas tek pa šaurām un dziļām aizām, vidustecē lejpus Ņevinnomiskas ieleja plaša ar terasēm. Lejtecē no Labas ietekas Kubaņa kļūst liela, ūdenīga līdzenumu upe. Lejpus Ustjlabinskas upe kuģojama. Izbūvēta Krasnodaras ūdenskrātuve. 111 km no ietekas jūrā no Kubaņas atdalās kuģojama atteka Protoka, pa kuru uz jūru pie Ačujevas notek apmēram puse upes ūdens. Lejtecē veido plašu deltu, kas mūsdienās meliorēta un tiek izmantota lauksaimniecībā. Pirms ietekas jūrā no upes atdalās atteka Staraja Kubaņa, pa kuru līdz 20. gadsimta sākumam daļa ūdens notecēja uz Kiziltašas limānu un tālāk uz Melno jūru. Lielākās pietekas (visas kreisās) ir Teberda, Boļšojzeļenčuka, Malijzeļenčuka, Urupa, Laba, Belaja, Pšiša, Afipsa.

Lielākās pilsētas krastos ir Krasnodara, Kropotkina, Armavira, Ņevinnomiska, Čerkeska.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kubaņa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)