Adigu valoda
| Adigu valoda Адыгабзэ | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Krievija, Turcija, Sīrija u.c. | |
| Reģions: | Kaukāzs | |
| Pratēju skaits: | ap 490 000 | |
| Valodu saime: | Ziemeļkaukāza Abhāzu-adigu Adigu Adigu valoda | |
| Rakstība: | Kirilica (adigu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Adigeja
| |
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ady | |
| ISO 639-3: | ady | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Adigu valoda[1] (pašnosaukums: адыгабзэ) jeb adigejiešu valoda[2] ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā adigi Adigejas Republikā un dažos Krasnodaras novada rajonos Krievijā (kopskaitā ap 117 tūkstoši runātāju), kā arī diasporā Turcijā, Sīrijā, Jordānijā un citur. Viena no divām adigu literārajām valodām (otra ir kabardiešu valoda). Valodai četri dialekti: abadzehu (saglabājies tikai diasporā), bžedugu, temirgojeviešu un šapsugu. Rakstība kopš 1820. gadiem kirilicas alfabētā, bet līdz 1918. gadam vāji izplatīta. No 1918. līdz 1927. gadam rakstība arābu alfabētā, no 1927. līdz 1938. gadam — latīņu alfabētā, kopš 1938. gada — kirilica.
Adigu valodai raksturīgs plašs līdzskaņu klāsts: no 64 adigu alfabēta burtiem un burtkopām 7 ataino patskaņus, bet 57 — līdzskaņus un afrikātas.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 1. aprīlī.
- ↑ «Adigi». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 14. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Adigu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Adigu alfabēts (Omniglot)
|