Adigu valoda
| Adigu valoda Адыгабзэ | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Krievija, Turcija, Sīrija u.c. | |
| Reģions: | Kaukāzs | |
| Pratēju skaits: | ap 490 000 | |
| Valodu saime: | Ziemeļkaukāza Abhāzu-adigu Adigu Adigu valoda | |
| Rakstība: | Kirilica (adigu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Adigeja
| |
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ady | |
| ISO 639-3: | ady | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Adigu valoda[1] (pašnosaukums: адыгабзэ) jeb adigejiešu valoda[2], arī čerkesu valoda,[3] ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā adigi Adigejas Republikā un dažos Krasnodaras novada rajonos Krievijā (kopskaitā ap 117 tūkstoši runātāju). Valodai četri dialekti: abadzehu (saglabājies tikai čerkesu diasporā), bžedugu, temirgojeviešu un šapsugu.
Adigu valodai raksturīgs plašs līdzskaņu klāsts: no 64 adigu alfabēta burtiem un burtkopām 7 ataino patskaņus, bet 57 — līdzskaņus un afrikātas.
Čerkesu valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 19. gadsimta vidum visā Kubaņas stepes joslā no Tiberdas līdz Melnajai jūrai un tās austrumu piekrastē starp Kubaņas un Čakhē upju ietekām lietoja čerkesu valodu ar divām izloksnēm — stepju un piekrastes.[3] Kaukāza kara (1829—1864) laikā čerkesus (tagadējos adigus un viņiem radniecīgos abazīnus, abhāzus un ubihus) Krievijas Impērijas karaspēks iznīcināja vai piespieda izceļot uz Osmaņu impēriju.
Krievijas impērijas pakļautajā Čerkesijas daļā ieviesa rakstību kirilicas alfabētā, bet līdz 1918. gadam šī rakstība bija mazizplatīta. No 1918. līdz 1927. gadam atjaunoja rakstību arābu alfabētā, bet no 1927. līdz 1938. gadam — latīņu alfabētā, kopš 1938. gada — atkal kirilicā.
Mūsdienās lielākā daļa čerkesu valodā runājošo dzīvo Turcijā, Sīrijā, Jordānijā. Krievijas Federācijā agrākā čerkesu valoda ir sadalīta divās literārajās (adigu un kabardiešu) valodās.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 1. aprīlī.
- ↑ «Adigi». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 14. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 4137. sleja.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Adigu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Adigu alfabēts (Omniglot)
|