Azovas jūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Azovas jūra
AzovasJura.JPG
Platība: 37 605 km2
Garums: 343 km
Platums: 231 km
Maks. dziļums: 15,3 m
Valstis un citas teritorijas: Krievija
Ukraina
Lielākās pilsētas: Berdjanska
Mariupole
Rostova pie Donas
Taganroga

Azovas jūra (krievu: Азовское море, ukraiņu: Азовське море, Krimas tatāru: Azaq deñizi) ir daļa no Melnās jūras. Azovas jūra būtībā ir līcis, ko ar Melno jūru saista 4,2 km platais Kerčas šaurums. Kaut arī Azovas jūra ir ļoti attāla no Atlantijas okeāna, tā ir piederīga šim okeānam.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatnē tika devēta par Meotijas jūru (grieķu valodā - ἡ Μαιῶτης λίμνη un latīņu valodā - Palus Maeotis) pēc tās cilts nosaukuma, kas apdzīvoja purvājus jūras austrumu piekrastē.

Patreizējais nosaukums tiek saistīts ar polovciešu prinča Azuma vai Azufa vārdu, kurš šeit gāja bojā pilsētas aizstāvēšanas laikā 1067. gadā. Cits uzskats - tjurku valodās Azov vai Azak apzīmē zemu vietu un dots senajai Azovas pilsētai tāpēc, ka tā izveidota purvājos. No šīs pilsētas cēlies arī jūras vārds.

Vispārējs raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seklākā jūra pasaulē - vidējais dziļums - 13 metri, lielākais dziļums - 15,3. Daudzviet, kur jūrā upes ienes vairāk sanesu, tā ir ļoti sekla, piemēram Taganrogas līcī Azovas jūra ir vidēji 1 metru dziļa.

Azovas jūras ziemeļos atrodas Ukraina, Krievija, austrumos — Krievija, dienvidrietumos — Krimas pussala.

Lielākās upes ir Dona un Kubaņa; tās nodrošina to, ka jūras ūdens nav īpaši sāļš, vietām Azovas jūrā ir saldūdens. Upes jūrā sanes arī daudz nogulu. 20. gadsimta gaitā praktiski uz visām Azovas jūrā ieplūstošajām upēm izbūvētas hidroelektrostacijas, kā rezultātā jūrā nonāk mazāk sanesu un tās ūdens kļuvis sāļāks. Ūdens sāļums pie Kerčas šauruma ir 17,5 ‰, kamēr Taganrogas līcī — tikai 2—3 ‰. Vidējais sāļums ir 11 ‰. Vasarā ūdens centrālajā daļā iesilst līdz 25—28 °C, piekrastē — 30—31 °C. Ūdens nav dzidrs. Jūras rietumu daļā atrodas 110 km garā, savdabīgā Arabata strēle un liels limāns — Sivašs jeb Puvusī jūra. Divi nozīmīgi kanāli ir Volgas—Donas kanāls un Maničas kanāls, kas savieno ar Kaspijas jūru.

Azovas jūra pie Urzufas.

Jūras krasti pārsvarā zemi, smilšaini. Tikai dienvidu piekrastē vulkāniskas izcelsmes pauguri, kas vietām pāriet stāvās priekškalnēs. Straumju režīms atkarīgs no vēju režīma, pārsvarā straumes plūst pretēji pulksteņa rādītāja virzienam.

Plūdmaiņas var sasniegt 5 metru augstumu. Ziemā liela daļa jūras var aizsalt — pirms ledlaužu izgudrošanas jūra nebija kuģojama laikaposmā no decembra līdz aprīļa vidum.

Azovas jūrā notiek zveja, šeit iegūst arī naftu un dabasgāzi. Agrāk jūrā bija ļoti augsta bioloģiskā daudzveidība — vairāk kā 80 sugu zivis un 300 sugu bezmugurkaulnieki. Tagad piesārņojuma un pārzvejošanas dēļ bioloģiskā daudzveidība samazinās.