Kulona spriegums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karte, kurā attēlots Kulona spriegums (iekrāsots sarkanā krāsā) pēc Izmitas un Dizdžes zemestrīcēm 1999.gadā netālu no Marmora jūras.

Kulona spriegums ir spriegums, kura ietekmē Zemes garozā izveidojas plaisas. Kulona spriegums veidojas divu spēku mijiedarbībā starp tektoniskajām plātnēm. Vienu no šiem spēkiem raksturo bīdes spriegums, kas rodas, plātnēm slīdot vienai gar otru. Savukārt otru mehānisko spriegumu nosaka spēks, ar kādu plātnes spiež viena uz otru un kas notur tās uz vietas.

Ja bīdes spriegums kļūst pārāk liels vai spiediens, kas notur plātnes vienu uz otras, mazinās, plātnes spēji pārvietojas un izceļas stipra zemestrīce. Lai gan tā atbrīvo lielu daļu enerģijas, spriegums neizzūd pavisam. Daļa sprieguma pārvietojas uz citu vietu tajā pašā plātņu lūzuma zonā vai kādā netālu esošā atzarojumā.[1]

Jau daudzus gadus ģeologi ir spējuši izmērīt izmaiņas Kulona sprieguma ģeogrāfiskajā sadalījumā pēc lielākām zemestrīcēm, taču šīm pavisam nelielajām izmaiņām netika pievērsta īpaša uzmanība. Analizējot 1992. gadā jūnijā notikušo zemestrīci Kalifornijā, Ross Šteins un Džeimss Dītrihs no ASV Ģeoloģijas institūta uzreiz pamanīja kādu likumsakarību. Lielākā daļa pēcgrūdienu notika vietās, kur Kulona spriegums bija visvairāk pieaudzis. Tajās vietās, kur Kulona spriegums bija mazinājies, zemestrīce izcēlās retos gadījumos. Šī analīze ļāva izskaidrot pagātnē notikušās zemestrīces, taču nedeva atbildi uz jautājumu, vai būs iespējams prognozēt nākotnē gaidāmās katastrofas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 "Zinātnieki brīdinās par zemestrīcēm un cunami" - Ilustrētā Zinātne, 2005. gada decembra numurs, 24.lpp.