Kuršu piļu nodedzināšana (1263)
Kuršu piļu nodedzināšana 1263. gadā notika kuršu sacelšanās apspiešanai rīkotā krustnešu karaspēka karagājiena laikā, kas notika pēc Dzintares pils nodedzināšanas 1261. gadā. Pēc tam, kad 1262. gadā Lietuvas ķēniņš Mindaugs atteicās no savienības ar Livonijas ordeni un devās karagājienā uz Cēsīm, mestrs Verners fon Breithauzens nolēma nodrošināt ordeņa Kuldīgas un Mēmeles piļu drošību un atkarot kuršu kontrolētās teritorijas.
Atskaņu hronikas vēstījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1262. gada beigās Livonijas mestrs Verners sūtīja vēstnešus pie Līvzemes komturiem, lai savervētu karapulkus karagājienam. Mestra slimības dēļ tika izraudzīts cits karaspēka vadonis. Pa Kurzemes kara ceļu gar jūrmalu tie nonāca Kurzemē, kur apvienojās ar Kuldīgas komtura savervēto karapulku.
Vispirms karaspēks uzbruka Lažas (Lasen) pilskalnam (tagadējā Lažas pagastā). [1] Uzbrucēji sameta pils aizsarggrāvī kokus, kurus aizdedzināja. Vēja nestā uguns pārmetās uz kuršu pili, kas "kā salmi aizdegās un gruvešos drīz tad gruva." Vairumu kuršu karavīru nogalināja, bet citi gūstā padevās. Sievas un bērni tika aizdzīti gūstā, ordeņa brāļi guva daudz laupījuma.
Pēc tam krustneši uzbruka Merkes (Merkes) vai Nerkes pilij, kuras vieta nav droši lokalizēta. [2] Pils aizstāvji sīvi pretojās, dažus kuršu karavīrus apšāva. Tika noslēgts miera līgums ar nosacījumu, ka pils aizstāvjiem tā bija jāatstāj ar savu mantību un tad jānodedzina.
Beidzot krustneši devās uz Grobiņas (Grubîn) pili, kas pēc 1253. gada dalījuma bija pielemta Livonijas ordenim. Līdzīgi, kā Merkes pils aplenkuma gadījumā, ar pils aizstāvjiem tika noslēgts miera līgums, pēc kura "dzīvību tiem saudzēja, tiem lika tikai projām doties, ar brāļiem spēkiem nemēroties. Tie brāļu gribai pakļāvās un citā vietā apmetās. Pie pils tad uguns likta tika." Kuršu dižciltīgie, "kas bij mieru līguši, tie visi sveiki, veseli ir nonākuši Kuldīgā, kur netraucēti dzīvo tā, kā dzīvot tiem ir ļauts". [3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pēc A. Bīlenšteina (1892) un K. Lēvisa of Menāra (1922) pils atradās Lažas pagastā, bet E. Brastiņš (1923) par Lažas pils vietu uzskatīja Kazdangas jeb Valātas pilskalnu Kazdangas pagastā.
- ↑ Pēc A. Bīlenšteina domām Merkes pils bijusi 6 km uz dienvidrietumiem no Aizputes, kur atrodoties "Merkes kalns". Savukārt E. Brastiņš domāja, ka pils atradusies Vecpils kuršu pilskalnā. Toties citur minēts, ka pēc 1253. gada Kursas dalījuma ordenim, piešķirts Nerkes novads
- ↑ «Atskaņu hronika (06779 .- 06890.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 10. februārī.