Kārels Ēnpalu
| Kārels Ēnpalu Kaarel Eenpalu | |
|---|---|
 Kārlis Augusts Einbunds (pēc 1935. gada Kārels Ēnpalu) | |
| Rīgikogu spīkers | |
|
Amatā 1926. gada 22. jūnijs — 1932. gada 19. jūlijs | |
| Priekštecis | Augusts Reijs |
| Pēctecis | Jāns Tenisons |
| Igaunijas Valsts vecākais | |
|
Amatā 1932. gada 19. jūlijs — 1932. gada 1. novembris | |
| Priekštecis | Jāns Tēmants |
| Pēctecis | Konstantīns Petss |
| Rīgikogu spīkers | |
|
Amatā 1933. gada 18. maijs — 1934. gada 29. augusts | |
| Priekštecis | Jāns Tenisons |
| Pēctecis | Rūdolfs Penno |
| Igaunijas Iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1934. gada 25. augusts — 1938. gada 9. maijs | |
| Priekštecis | Johans Millers |
| Pēctecis | Rihards Vērmā |
| Igaunijas premjerministrs | |
|
Amatā 1938. gada 24. aprīlis — 1939. gada 12. oktobris | |
| Prezidents | Konstantīns Petss |
| Priekštecis | Konstantīns Petss[1] |
| Pēctecis | Jiri Uluotss |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1888. gada 16. maijā Tērbatas apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad  Igaunija) |
| Miršanas dati |
1942. gada 27./28. janvārī Vjatlags, Kirovas apgabals, PSRS (tagad  Krievija) |
| Tautība | igaunis |
| Profesija | Politiķis, žurnālists |
| Augstskola | Tērbatas Universitāte, Maskavas Universitāte |
Kārels Ēnpalu (igauņu: Kaarel Eenpalu; 1888—1942), līdz vārda maiņai 1935. gadā — Kārlis Augusts Einbunds (Karl August Einbund), bija igauņu žurnālists, politiķis. Rīgikogu deputāts (1920—1937), Igaunijas iekšlietu ministrs (1920, 1921—1924, 1924—1926, 1934—1938), Igaunijas Valsts vecākais (1932) un Igaunijas premjerministrs (1938—1939).[2]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1888. gada 16. maijā Tērbatas apriņķa Vesneru pagasta Palu māju saimnieka ģimenē. Mācījās Vesneru pagastskolā, tad Hugo Treffnera proģimnāzijā. Studēja tieslietas Tērbatas Universitātē (1909—1914), vēlāk pabeidza Maskavas Universitāti. No 1910. līdz 1912. un 1915. gadā bija Tērbatā izdotā laikraksta Postimees redakcijas loceklis.
Pirmā pasaules kara laikā no 1917. līdz 1918. gadam bija artilērijas baterijas komandieris Pirmajā Igauņu artilērijas vienībā. 1918. gadā — Postimees redaktors. Igaunijas brīvības cīņu laikā komandēja Tartu studentu bataljonu (1918—1919), bet vēlāk artilērijas bateriju Otrajā Igauņu Artilērijas vienībā.
1919.-1920. gadā viņš bija Valsts kontrolieris Pagaidu valdībā un Igaunijas Satversmes sapulces deputāts, līdzteku arī laikraksta Tallinna Teataja galvenais redaktors (1920). un 1924. gadā — laikraksta Kaja redaktors. Ēnpalu ilgstoši bija Rīgikogu deputāts (1920—1937), atkārtoti Igaunijas iekšlietu ministrs (1920—1926), atskaitot Pīpa un Akela ministru kabinetus un no jauna 1934.-1938. gadā. Tiek uzskatīts par Igaunijas policijas izveidotāju.[3]
No 1926. gada 22. jūnija līdz 1932. gada 19. jūlijam un no 1933. gada 18. maija līdz 1934. gada 29. augustam Ēnpalu bija 3. 4. un 5. Rīgikogu priekšsēdētājs. No 1932. gada 19. jūlija līdz 1. novembrim viņš bija Igaunijas Valsts vecākais (premjerministrs).
No 1938. gada un Pārstāvju palātas deputāts un Igaunijas premjerministrs. No premjerministra amata atkāpās pēc 1939. gada Igaunijas—PSRS bāzu līguma noslēgšanas.
Pēc Igaunijas okupācijas Ēnpalu tika atcelts no vadošiem amatiem AS Centralkase un AS Eesti Phosphorit, arestēts 1940. gada jūlijā un deportēts uz PSRS, kur 1942. gada 27./28. janvārī mira Vjatkas nometnē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Prezidents - reģents
- ↑ 1942. gada 27. janvāris. Latvijas Avīze
- ↑ «Igaunijas Ministru Prezidenta Kārela Enpalu 50. gadi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 28. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārels Ēnpalu.
|