Kārlis Hilperts

Kārlis Hilperts; Carl Hilpert
Personīgā informācija
Dzimis	1888. gada 12. septembrī ; Nirnberga, Vācijas Impērija (tagad Vācija)
Miris	1947. gada 1. februārī (58 gadi); Maskava, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	ģenerālpulkvedis
Dienesta laiks	1907 — 1945
Valsts	Vācijas Impērija; Veimāras Republika; Trešais reihs
Komandēja	16. Vācu armija; Armiju grupa Kurzeme
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš; Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām u.c.

Kārlis Hilperts (vācu: Carl Hilpert; 1888. gada 12. septembris — 1947. gada 1. februāris) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.

Militārā karjera

1907. gada jūnijā iestājies militārajā dienestā, kājnieku pulkā, par fanenjunkeru (virsnieka kandidātu). 1909. gada maijā piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.

Pirmais pasaules karš

Kara sākumā nozīmēts štāba pienākumu veikšanai. 1915. gada maijā paaugstināts amatā par vecāko leitnantu, 1917. gada oktobrī nozīmēts par ložmetējnieku rotas komandieri, bet decembrī paaugstināts par kapteini. 1918. gadā iecelts par kājnieku bataljona komandieri. Apbalvots ar abu pakāpju Dzelzs krustiem.

Starpkaru posms

Turpinājis dienestu Reihsvērā. 1939. gada aprīlī paaugstināts par ģenerālmajoru. Norīkots par 9. armijas korpusa štāba priekšnieku.

Otrais pasaules karš

No 1940. gada februāra bija 1. armijas štāba priekšnieks. Piedalījies Francijas kampaņā. No 1940. gada novembra bija Armiju grupas "D" štāba priekšnieks, ģenerālleitnants. No 1942. gada jūnija bija 59. armijas korpusa komandieris; no jūlija — 23. armijas korpusa komandieris Austrumu frontē. Piedalījies kaujās Rževas apkārtnē. Septembrī paaugstināts par kājnieku ģenerāli. Apbalvots ar Vācu krustu (zeltā).

No 1943. gada janvāra — 54. armijas korpusa komandieris (kaujas pie Ļeņingradas). Augustā apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. No novembra — 26. armijas korpusa komandieris (kaujas pie Ļeņingradas).

No 1944. gada janvāra — 1. armijas korpusa komandieris (kaujas Ņeveļas apkārtnē); augustā apbalvots ar Ozollapām pie Bruņinieku krusta. No 1944. gada septembra — 16. armijas komandieris (Kurzemes cietoksnī). No 1945. gada marta — Armiju grupas Kurzeme komandieris. Maijā paaugstināts par ģenerālpulkvedi. Minēts pēdējā Wehrmachtbericht izlaidumā 1945. gada 9. maijā.

1945. gada 9. maijā, pēc Vācijas kapitulācijas, krita Sarkanās armijas gūstā. Pēc PSRS kara tribunāla sprieduma nošauts 1947. gada 1. februārī.^[1]

Literatūra

Fellgiebel, Walther-Peer (2000). Die Träger des Ritterkreuzes des Eisernen Kreuzes 1939—1945. Friedburg, Germany: Podzun-Pallas. ISBN 3-7909-0284-5

Atsauces

↑ Andreas Weigelt, Klaus-Dieter Müller, Thomas Schaarschmidt, Mike Schmeitzner (Hrsg.): Todesurteile sowjetischer Militärtribunale gegen Deutsche (1944–1947). Eine historisch-biographische Studie. Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 2015, ISBN 978-3-525-36968-5, S. 263f.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Hilperts.

[1] Andreas Weigelt, Klaus-Dieter Müller, Thomas Schaarschmidt, Mike Schmeitzner (Hrsg.): Todesurteile sowjetischer Militärtribunale gegen Deutsche (1944–1947). Eine historisch-biographische Studie. Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 2015, ISBN 978-3-525-36968-5, S. 263f.

[1]