Lēļu un svīru virskārta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lēļu un svīru virskārta
Cypselomorphae (Baird, 1858)
Amerikas lēlis (Chordeiles minor)
Amerikas lēlis (Chordeiles minor)
Rudais kolibri (Selasphorus rufus)
Rudais kolibri (Selasphorus rufus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseJaunie putni (Neoaves)
VirskārtaLēļi un svīres (Cypselomorphae)
Iedalījums

Lēļu un svīru virskārta jeb lēļi un svīres (Cypselomorphae) ir viena no jauno putnu kladas (Neoaves) virskārtām. Tā apvieno divas kārtas — lēļveidīgos (Caprimulgiformes) un svīrveidīgos (Apodiformes) putnus,[1][2] apmēram 580 sugas.[3] Sastopamas gandrīz visos kontinenos, izņemot Antarktīdu.[3] Latvijā ligzdo divas lēļu un svīru virskārtas sugas – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus) un svīre (Apus apus).[4][5]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi šīs grupas putni ir ļoti labi lidotāji un lielāko daļu dienas pavada gaisā spārnos. Grupas vēsturiskie priekšteči ir bijuši kukaiņēdāji, bet attīstoties un sadaloties kārtās un dzimtās, kolibri kļuvuši par nektārēdājiem.[2] Visiem šīs grupas putniem raksturīgs plats knābis ar plašiem un lieliem nāsu atvērumiem, kas sugām ar īsiem knābjiem gandrīz sasniedz knābja galu. Vienlaicīgi apakšžoklis ir šaurs un slaids.[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēļu un svīru virskārta (Cypselomorphae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sangster, G. (2005) A name for the clade formed by owlet-nightjars, swifts and hummingbirds (Aves). Zootaxa: 799:1-6.
  2. 2,0 2,1 2,2 Variety of Life: Cypselomorphae
  3. 3,0 3,1 World Bird List: Family Index
  4. Latvijas Daba: Vakarlēpis
  5. Svīrveidīgie (Apodiformes)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]