Līna Šterna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Līna Šterna

Līna Šterna (angliski un vāciski: Lina Stern; krieviski: Лина Соломоновна Штерн; dzimusi 1878. gadā Liepājā; mirusi 1968. gadā Maskavā) bija ebreju izcelsmes fizioloģe.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Liepājas ģimnāzijas beigšanas nesekmīgi mēģināja iestāties Rīgas Politehniskajā institūtā, 1898. gadā turpināja studijas Ženēvas universitātē Šveicē, vēlāk bija bioķīmijas profesore Ženēvā, pētīja šūnas elpošanas ciklu, centrālās nervu sistēmas fizioloģiju, miega traucējumus, endokrīno sistēmu, kā pirmā 1921. gadā aprakstīja hematoencefālisko barjeru.

1925. gadā pārcēlās uz dzīvi PSRS, turpināja strādāt fizioloģijas pētījumu laukā Maskavas 2. medicīnas institūtā. Otrā Pasaules kara laikā izveidoja PSRS penicilīna ražotni un darbojās Ebreju Antifašistiskajā komitejā. 1948. gadā Šternu apsūdzēja kosmopolītismā, 1952. gadā viņai piesprieda 3,5 gadus ilgu ieslodzījumu Gulagā ar sekojošu piecu gadu izsūtījumu.

Galvenās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Die Katalase (1910, kopā ar Federico Battelli)
  • Über den Mechanismus der Oxydationsvorgänge im Tierorganismus (1944)
  • Дыхательные ферменты (в книге под редакцией К. Оппенгеймера и Р. Куна «Ферменты. Руководство по химическим, физическим и биологическим ферментам», перевод с немецкого), (М.—Л. 1932)
  • Гемато-энцефалический барьер (совместно с др. авторами), (М.—Л., 1935)
  • Непосредственная питательная среда органов и тканей, физиологические механизмы, определяющие ее состав и свойства. Избранные труды (М., 1960).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Stalin's Secret Pogrom: The Postwar Inquisition of the Jewish Anti-Fascist Committee by Joshua Rubenstein. ISBN 0-300-08486-2 (angliski)
  • Encyclopedia Judaica, Bd. 15, S. 388–389
  • J. J. Dreifuss, N. Tikhonov: Lina Stern (1878–1968): Physiologin und Biochemikerin, erste Professorin an der Universität Genf und Opfer stalinistischer Prozesse. In: Schweizerische Ärztezeitung Nr. 26 86/2005, S. 1594–1597 (Webokument, pdf) (vāciski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]