Līvi (grupa)
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Līvi (grupa)" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
- Šis raksts ir par latviešu rokgrupu. Par citām jēdziena Līvi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Līvi | |
---|---|
![]() | |
Galvenā informācija | |
Izcelsmes vieta |
![]() |
Žanri | Smagais roks, smagais metāls |
Darbības gadi | 1972—1974;1976—2010,2017 — šobrīd |
Mājaslapa | livi.lv |
Dalībnieki | |
Bijušie dalībnieki | |
Līvi ir latviešu roka grupa Liepājā, kas ar šādu nosaukumu pastāv kopš 1974. gada,[1] bet mēģinājumus kā Jura Pavītola grupa sāka jau 1972. gadā.[1] Tā tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Latvijas rokgrupām, kas noteikusi tā sauktā "Liepājas roka" skanējumu,[2] ir vienīgā rokgrupa Latvijā, kurai ir uzcelts piemineklis.[3]
Līdz ar grupas līdera Jāņa Groduma nāvi 2010. gada 15. jūnijā,[4] Ainars Virga paziņoja par grupas "Līvi" darbības izbeigšanu, pēc kāda laika tika izdota dziesmu izlase "Nezāles neiznīkst". Tomēr 2017. gadā Ainars Virga paziņoja par grupas darbības atjaunošanu un Līvi izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem".[5]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grupu ar šādu nosaukumu izveidoja Juris Pavītols 1971. gadā, bet 1974. gada rudenī tā pajuka, jo Juris cieta avārijā un ilgu laiku ārstējās slimnīcā.[nepieciešama atsauce] Arī dziesma "Vairogi" bija "pirmo" Līvu repertuārā līdz grupas un dziesmas aizliegumam 1981. gadā.
1974—1982[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1974. gadā rokgrupai tika veltīts raksts žurnālā Liesma. Tajā teikts: ''Pašreizējā sastāvā Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis strādā divus gadus. Pirms tam tajā bija citas sejas, mainījies arī instrumentu sastāvs, bet «šefa» amatā palicis Juris. Tāpēc vēl tagad saka: «Jura Pavītola grupa.» Šīs vasaras beigās nosaukums kļuva oficiālāks. — «Līvi».''[1] Latvijas skatē grupa izcīnīja III vietu. Grupa tika atjaunota jaunatvērtajā Metalurgu kultūras pilī, 1976. gadā Jurim un Ingrīdai Pavītoliem pieaicinot Ēriku Ķiģeli, Andri Krūziņu no bijušās Imanta Kalniņa grupas "2XBBM", kā arī pils direktores Ausmas Grodumas dēlu Jāni Grodumu.
1976. gadā grupā spēlēja Juris Pavītols, Ēriks Ķiģelis, Ingrīda Pavītola, Jānis Grodums un Andris Krūziņš. 1977. gadā grupai pievienojās Regīna Sieka. 1978. pievienojās Modris Šterns, jo no grupas tika atlaists ar grupu konfliktējošais Ēriks Ķiģelis, kurš dibināja grupu KORPUSS. 1979. gadā grupu pameta Andris Krūziņš, bet 1980. tai pievienojās Laimis Rācenājs. 1980. gadā Ķiģelis Pavītolam piedāvāja veidot supergrupu LĪVI un atgriezās, līdzi ņemot tolaik maz pazīstamo Igo, kurš kļuva par Līvu vokālistu un Vilni Krieviņu.1980. gadā grupai bija aizliegts uzstāties "Mikrofona aptaujā", bet Līvi iedeva paredzēto dziesmu "Ziņģe par bailēm" grupai Credo. 1981. gadā grupu pameta Laimis Rācenājs. 1982. gada rudenī grupas vadītāja amatā neatjaunoja pirms 1,5 gada ar LPSR Kultūras ministra Vladimira Kaupuža pavēli atlaisto Juri Pavītolu. Daļēji arī kārtējā konflikta dēļ ar grupu (grupa atsacījās spēlēt Pavītola nacionāli, sociālpolitiskās dziesmas, kā "Kā caur tuksnesi", "Vairogi" (ar atsevišķu pavēli KM aizliedza dziesmu "Vairogi") grupas dibinātājs Juris Pavītols no grupas bija spiests aiziet. Izplatījās baumas par grupas izjukšanu. Juris Pavītols Matīšos dibināja grupu SAIME. Savukārt grupai pievienojās Tālis Pusbarnieks, grupa vēl šai gadā uzstājās "Mikrofona aptaujā" ar dziesmu "Zīlīte".
1983—1985[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1984. gadā grupu pameta Tālis Pusbarnieks. 1985. gadā grupa izdeva albumu Iedomu Pilsēta. 1985. gadā tā ierakstīja arī dažādus videoklipus, bet 1985. gada rudenī autokatastrofā bojā gāja Ēriks Ķiģelis, no grupas aizgāja Igo un Modris Šterns. Atkal izplatījās baumas par grupas izjukšanu. [nepieciešama atsauce]
1986—1989[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1986. gadā grupa turpināja darbību, tās jaunais līderis bija soloģitārists Ainars Virga un tajā spēlēja Jānis Grodums, Ainars Virga, Aivars Brīze, Guntars Mucenieks, Vilnis Krieviņš, Ingrīda Pavītola. 1986. gadā grupa izcīnīja 1. vietu pasākumā "Mikrofons" ar dziesmu "Dzimtā valoda". 1987. gadā grupu pameta Ingrīda Pavītola un Vilnis Krieviņš. Krieviņa vietā nāca Dainis Virga. 1988. gadā grupa izdeva jaunu albumu un nospēlēja leģendāro koncertu Z-studijā, tai pašā gadā grupa saņēma klausītāju simpātiju balvu Liepājas dzintarā 88, kā arī ar dziesmu "Ozolam" startēja raidījumā "Mikrofona aptauja 88". 1989. gadā grupai pievienojās Tomass Kleins, bet uz laiku to pameta Ainars Virga, kurš kopā ar Igo un citiem pazīstamiem latviešu mūziķiem devās uz Ameriku ar projektu "Riga".
1989—2003[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1991. gadā grupa spēlēja savu "15 gadi Metalurgu Kultūras pilī" jubilejas koncertu, koncertā spēlēja gandrīz visi Līvu bijušie un esošie dalībnieki. 1991. gadā Guntars Mucenieks uz laiku pameta grupu. 1994. gadā grupa izdeva divus koncertierakstus un devās tūrē Līvi dzīvi pa visu Latviju. 1997. gadā no grupas aizgāja Aivars Brīze. 1998. gadā grupa ierakstīja jaunu albumu. 2000. gadā grupa ierakstīja albumu 2001. 2003. gada pavasarī grupa devās tūrē pa visu Latviju, tūres nosaukums bija Līvi Zelts 1. 2003. gada vasarā traģiskā autoavārijā bojā aizgāja Dainis Virga un grupu pameta Tomass Kleins.
2003—2010[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2004. gadā grupa ierakstīja albumu "Pāri visam", kā arī DVD kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. 2004. gadā atgriezās Krieviņš, Kleina vietā nāca Edijs Šnipke, atgriezās Guntars Mucenieks. 2006. gadā grupa svinēja 30 gadu jubileju un uzstājās savā koncertā Līvi Fest, kā arī ierakstīja otro DVD ar Liepājas Simfonisko orķestri Latvijas Nacionālajā operā. 2006. gadā grupu pameta Šnipke, bet vietā nāca Mārtiņs Bērtulis. 2007. gadā grupu pameta Ainars Virga, tai pašā gadā viņš atgriezās. 2009. gadā Līvi svinēja jubileju, uzstājās jubilejas koncertā un festivālā Saldus Saule. 2010. gadā mira tās dalībnieks no grupas pirmsākumiem Jānis Grodums un Ainars Virga paziņoja par grupas darbības pārtraukšanu.
2013. gada oktobrī šo dzīvi pameta Aivars Brīze.
Pēc grupas izjukšanas tās bijušie dalībnieki un citi populāri mūziķi izpildīja grupas Līvi dziesmas koncertā "Nezāles neiznīkst" divos koncertos 2013. un 2014. gadā. 2014. gadā Līvi kļuva par vienīgo rokgrupu visā Baltijā, kurai ticis uzcelts piemineklis. Pieminekļa nosaukums "Spoku koks" ir radies no viņu dziesmas ar tādu pašu nosaukumu.
2017—pašlaik[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2019. gada pavasarī grupa izdod studijas albumu "Pluss mīnuss"[6] Grupa jaunā sastāvā turpina izpildīt Līvu dziesmas, priekšgalā esot solistam Jānim Buķelim, spēcīgas balss īpašniekam. No pazīstamā Līvu sastāva koncertos piedalās Ainārs Virga, Guntars Mucenieks, arī Tomass Kleins un citi mūziķi.
Grupas sastāvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sākotnējais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Juris Pavītols (ģitāra, balss) (1971—1983)
- Raimonds Gabaliņš (sitamie instrumenti) (1971—1973)
- Tālis Marhilēvičs (taustiņinstrumenti) (1971—1972, 1974)
- Ingrīda Pavītola (balss) (1972—1987)
- Valdis Skujiņš (basģitāra) (1972—1974)
- Egils Zakovics (sitamie instrumenti) (1973—1974)
- Viktors Zakovics (ģitāra) (1973—1974)
- Ritvars Knesis (taustiņinstrumenti) (1973)
- Aivars Hermanis (ģitāra) (1973)
Visi grupas dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jānis Grodums (1976—2010)
- Andris Krūziņš (1976—1979)
- Ēriks Ķiģelis (1976—1978, 1980—1985)
- Ingrīda Pavītola (1972—1987)
- Juris Pavītols (1971—1983)
- Guntars Mucenieks (1986—1991; 2004—2010; 2017—pašlaik)
- Regīna Sieka (1977—1980)
- Modris Šterns (1978—1980, 1982—1985)
- Laimis Rācenājs (1979—1981)
- Igo (1980—1985)
- Tālis Pusbarnieks (1982—1984)
- Aivars Brīze (1985—1997)
- Elmārs Cielavs (1985)
- Valdis Štarks (1985—1987)
- Dainis Virga (1987—2003)
- Tomass Kleins (1989—2003, 2008—2009)
- Māris Zīlmanis (2004—2007)
- Edijs Šnipke (2004—2007)
- Mārtiņš Bērtulis (2007—2008)
- Vilnis Krieviņš (1980—1987, 2004—2010)
- Ainars Virga (1986—2010; 2017—pašlaik)
Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Studijas albumi
- Aprīļa pilieni (EP) (1985)
- Iedomu pilsēta (1986)
- Kurzemei — saules ceļš (1988)
- K.M.K.V.P. (1996)
- Viva (1998)
- 2001 (2000)
- Pāri visam (2004)
- Pluss mīnuss (2019)
- Koncertieraksti
- Līvi dzīvi (1994)
- Spoku koks (1994)
- Bez štepseļiem (2017)
- Izlases
- Karogi (1994)
- 20 gadu jubilejas izdevums (box set) (1996)
- Bailes par ziņģēm (1997)
- Līvi Zelts I (2002)
- Dziesmu izlase 1995-2005 (2005)
- Iedomu pilsēta/Aprīļa pilieni (2006)
- Kurzemei — saules ceļš + Līvi dzīvi (2006)
- Nezāles neiznīkst (2010)
Videogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Līvi & Liepājas simfoniskais orķestris: Koncerts bildēs 2004 DVD (2005)
- Līvi & simfoniskais orķestris:jubilejas koncerts 2006 DVD (2011)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Žurnāls ''Liesma'', 1974. gads, 11. numurs, 16. lpp. Pieejams periodika.lv datu bāzē no LNB
- ↑ Daiga Mazvērsīte. «“Līvi”». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-08.
- ↑ Liepājā izaudzis Spoku koks
- ↑ Jānis Grodums (10.VI.1958. — 15.VI 2010.)
- ↑ Izdots Jāņa Groduma piemiņas albums "Nezāles neiznīkst"[novecojusi saite]
- ↑ Izdots Jāņa Groduma piemiņas albums "Nezāles neiznīkst"[novecojusi saite]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Oficiālā mājaslapa (latviski)
- Draugiem.lv profils (latviski)