Līvija Volkova

Līvija Volkova Personīgā informācija Dzimusi 1931. gada 9. jūnijā Rīga, Latvija Mirusi 2025. gada 10. septembrī (94 gadi) Tautība latviete

Zinātniskā darbība Zinātne literatūrzinātne Alma mater Rīgas Pedagoģijas institūts (1955) Latvijas Valsts universitāte (1971)

Līvija Volkova (dzimusi 1931. gada 9. jūnijā, mirusi 2025. gada 10. septembrī) bija latviešu literatūrvēsturniece. Pētījusi rakstnieku arhīvus un sarakstījusi grāmatas par Eduardu Veidenbaumu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Gresti un Jāni Purapuķi.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1931. gadā Rīgā advokāta Jāņa Volkova (1892-1943) un viņa sievas Erīnas, dzimušas Lagzdiņas, ģimenē. Pēc 1941. gada jūnija deportācijas viņas tēvs nomira izsūtījumā Kolpaševas ciemā Novosibirskas apgabalā, māte 1948. gadā atbēga uz Latviju. Līvija 1949. gadā beidza mācības Rīgas 11. vidusskolā, 1955. gadā — Rīgas pedagoģiskajā institūtā, un no 1955. līdz 1957. gadam strādāja par ķīmijas skolotāju Sabiles vidusskolā un no 1957. līdz 1965. gadam — Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskolā.

No 1966. līdz 1976. gadam strādāja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, 1971. gadā absolvēja neklātienes studijas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā. No 1976. līdz 1978. gadam strādāja Eduarda Veidenbauma muzejā „Kalāčos”, no 1976. līdz 1978. gadam Rūdolfa Blaumaņa muzejā „Brakos” un no 1978. līdz 1986. gadam — Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā. Kopā ar muzeju kolēģiem Volkova veidoja konceptuāli jaunas ekspozīcijas: Annas Brigaderes „Sprīdīšos”, Druvienas vecajā skolā, Emīla Dārziņa „Jāņskolā”, Rūdolfa Blaumaņa un Jaņa Rozentāla muzejā, kā arī publicēja rakstus periodikā par muzeju metodoloģijas jautājumiem.

Darbi

Volkova sarakstīja grāmatu „Eduards Veidenbaums” (1979), par Rūdolfu Blaumani „Tapšana” (1988) un „Pilnbriedā” (Rūdolfa Blaumaņa Kopoti raksti, 9, 1999), „Blaumaņa zelts” (2008), „Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme” (2017). Volkova sarakstīto grāmatu pamatā rakstnieku arhīvu dokumentu izpēte, atklājot viņu filozofiskos uzskatus, intelektuālo pasauli un radošos impulsus, autore grāmatās izcēlusi Rūdolfa Blaumaņa saistību ar Rietumeiropas kultūru.

Volkova rakstīja priekšvārdus un organizēja kultūras mantojuma gadagrāmatas „Varavīksne” izdošanu (1980—1994), sakārtoja un rakstīja priekšvārdus grāmatām — Jāņa Grestes „... kā dzeņa vēders” (1977) un „Krist un celties” (1990), Eduarda Veidenbauma „Brīvības cēlajais gars” (1978), Rūdolfa Blaumaņa „Sijājot, skalojot zeltu” (1981), Jāņa Purapuķes „Ķibele aiz ķibeles” (1989).

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (2000).
• Latvijas Literatūras gada balva (Mūža balva Latvijas literatūrā, 2018)